"Līdz ārkārtas Saeimas vēlēšanām ir pārāk maz laika, lai jauns politiskais spēks varētu savākt 200 cilvēkus un piesaistīt finansējumu, tādēļ ir maz ticams, ka šajos mēnešos taps jauns politiskais spēks no nulles. Kurš to taisīs? Vai Valdis Zatlers? Neizskatās, ka viņš tuvāko mēnešu laikā būtu gatavs veidot jaunu politisku spēku," vērtēja politologs Ivars Ījabs.
Viņaprāt, iespējams reanimēt kādu no vecajiem politiskajiem spēkiem un sašķelt tās politiskās apvienības, kas tika izveidotas pirms 10.Saeimas vēlēšanām. "Pieņemu, ka "Par labu Latviju!" (PLL) ar savu PLL brendu uz ārkārtas vēlēšanām neies, bet dalīsies kaut kādās sastāvdaļās, cik saprotu, Tautas partija ies atsevišķi," teica Ījabs.
Runājot par mazajām partijām, kas startēja 10.Seaimas vēlēšanās, politologs teica, ka, piemēram, Pēdējā partija ir pietiekami gudru un labi domājošu cilvēku sanākšanas vieta, bet nelaime ir tā, ka viņi ir tipiska latviešu inteliģence, kurai raksturīgā pafilozofēšana pie alus glāzes, taču, lai startētu vēlēšanās, ir nepieciešams liels organizatoriskais darbs, finansējums un cilvēki, kuri ir gatavi veltīt daudz laika, enerģijas un reputācijas. Pēdējā partijā pašlaik neizskatās, ka kāds grasītos kaut ko darīt.
Pārējās sīkpartijas Ījabs raksturoja kā dīvaiņus, kas nevar būt nopietni pretendenti uz Saeimas vēlēšanām. Sociāldemokrāti arī ir pajukuši un pavisam nesen sašķēlušies. Kādi ir sociāldemokrātu jaunās paaudzes, kura izveidojusi biedrību "Progresīvie", nākotnes plāni? Visticamāk, viņi pievienosies kādiem jau esošajiem politiķiem. Ījabs domā, ka lielākie spēlētāji nākamajās Saeimas vēlēšanās būs tie paši vecie un diezin vai kas mainīsies, jo nav tāda potenciāla. Apvienības, kas izveidojās pirms 10.Saeimas vēlēšanām, sadalīsies reizinātājos - tas ir pavisam skaidrs, uzskata politologs.
Runājot par līderiem, aiz kuriem tagad varētu sekot tauta, Ījabs uzskata, ka aptuveni 20% vēlētāju par spīti acīmredzamām lietām turpinās būt iedvesmoti no Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij"), arī "Vienotība" ar Valdi Dombrovski (V) priekšgalā iegūs kādu daļu balsu. Runājot par Zatleru, būtu tikai loģiski, ja viņš pēc sava ierosinājuma atlaist Saeimu, mēģinātu mainīt briesmīgo oligarhu midzeni, par kuru viņš runāja. Ja viņš noies no politiskās skatuves, tad viņš savu reputāciju būs pamatīgi diskreditējis.
Filozofs un politologs Gints Grūbe kā lielāko problēmu jaunu politisko partiju izveidei minēja to, ka tie cilvēki, kuri varētu iet politikā, nav ieinteresēti to darīt, jo politika pēdējos desmit gados Latvijā veidojusies tā, ka politiķa profesija nav prestiža. Lai atrastu jaunus cilvēku resursus, kuri būtu gatavi iet politikā un dibināt jaunu partiju, vajadzīgs ideālisms. Iespējams, ka Zatlers ar savu runu ir iekustinājis ideālismu, bet paliek jautājums - cik ir droši, ka šis politiskais spēks pastāvēs ilgtermiņā.
Grūbe uzskata, ka loģiskākais risinājums būtu izvērtēt esošos politisko spektru, jo piemērs ar "Vienotību", kas sastāv no trīs politiskajiem spēkiem, parāda, cik sarežģīti ir izveidot vienu jaunu politisko spēku. Visi pašlaik runā par to vai Zatlers veidos jaunu partiju vai nē, kas, iespējams, norāda uz mēģinājumu pretendēt uz to pašu elektorātu, kurš jau ir kādai trešdaļai Saeimas.
"Manuprāt, ļoti maz tiek strādāts ar krievvalodīgo elektorātu, viņus visus uzskatot par "Saskaņas centra" vēlētājiem. "Tas ir pārāk unificējoši priekš elektorāta. Starp krievvalodīgajiem var atrast arī liberāli domājošus cilvēkus. Šiem vēlētājiem līdz šim nav bijusi liela izvēle, jo partiju spektrs tiek uzskatīts tikai par balsošanu pēc nacionālās piederības. Esošajām partijām un tām, kas varētu veidoties, šī niša būtu apdomāšanās vērta," ieteica Grūbe.
Arī Grūbe uzskata, ka pilnīgi jaunu nezināmu līderu parādīšanās pirms 11.Saeimas vēlēšanām ir neiespējama. Protams, televīzija var ātri padarīt populāru jebkuru cilvēku. Ņemot vērā, ka partijām ir ierobežoti finanšu resursi, tiks izmantoti sabiedrībā zināmi cilvēki, kuri nav bijuši politikā. Nav izslēgts, ka tiks medīti gan televīzijas žurnālisti, gan sportiski, gan kultūras sfērā strādājošie, kas ne par ko labu neliecinās, piebilda politologs.
Kā ziņots, Valsts prezidents Zatlers 28.maijā ierosināja Saeimas atlaišanu, pamatojoties uz Satversmes 48.pantu. Tagad Centrālajai vēlēšanu komisijai jārīko referendums, kurā tautai būs jālemj, vai tā atbalsta Saeimas atlaišanu. Ja Latvijas pilsoņi nobalsos par parlamenta atlaišanu, tiks rīkotas jaunas Saeimas vēlēšanas.
Savā runā Zatlers akcentēja, ka 26.maija Saeimas balsojums, kas nedeva atļauju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam veikt kratīšanu Saeimas deputāta Aināra Šlesera (PLL) dzīvesvietā, "ir kā sirēna, kas brīdina par nopietnu konfliktu starp likumdevēju un tiesisko varu". Saeima savā balsojumā izrādīja necieņu pret tiesu varu, uzsvēra Zatlers, un tā nav pirmā reize - 9.Saeima neapstiprināja amatā ģenerālprokuroru, kuru virzīja tiesu varas augstākā amatpersona.