Profesors: Arī krīzes laikā augstākā izglītība aizsargā no bezdarba

To secinājis savā pētījumā Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans. Profesors secinājis, ka arī krīzes apstākļos augstākā izglītība sniedz labāku aizsardzību no bezdarba.Šā gada pirmajā ceturksnī tikai 6% no potenciālajiem absolventiem bija darba meklētāji (pārsvarā tie bija vīrieši).Kā norāda profesors, dažādu studiju jomu potenciālo absolventu nodarbinātības līmenis būtiski neatšķiras. Ir trīs izņēmumi, proti, dabas zinātņu studenti, kā arī tie, kas studē sociālās aprūpes un personīgo pakalpojumu jomā. Šeit bezdarba risks ir augstāks nekā vidēji, bet mākslas studentiem tas ir krietni zemāks. Interesanti, ka arī pedagoģisko augstskolu un fakultāšu studenti pārsvarā strādāja, norāda M.Hazans.Pēc NVA datiem, uz šā gada 30.jūniju reģistrēto bezdarbnieku vidū bija 16,4 tūkstoši personu ar augstāko izglītību. Savukārt, pēc CSP Darbaspēka apsekojuma datiem, gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija 335 tūkstoši ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ar augstāko izglītību. Tātad reģistrētā bezdarba līmenis šajā kategorijā bija 4,8%, t.i., samērā zems. M.Hazans secina, ka arī krīzes apstākļos augstākā izglītība sniedz labāku aizsardzību no bezdarba. Par augstāko izglītību ieguvušajiem speciālistiem LU profesors secina, ka pirmskrīzes un krīzes laikā bezdarba risks vairāk nekā citiem speciālistiem ar neatkarības laikā iegūto augstāko izglītību pieaug arhitektiem, būvinženieriem un juristiem.  Gan labajos, gan sliktajos laikos nav būtisku atšķirību bezdarba riska ziņā starp uzņēmējdarbības un sociālo zinātņu speciālistiem, kā arī inženieriem un tehnologiem. Stabili zems bezdarba risks ir bijis lauksaimniecības, veterinārijas, dabaszinātņu un medicīnas profesionālam.Izmantojot NVA datus par bezdarbniekiem ar augstāko izglītību profesiju griezumā kopā ar Darbaspēka apsekojuma datiem, var novērtēt reģistrētā bezdarba līmeni atkarībā no profesijas pēc izglītības. Kā norāda M.Hazans, šie rezultāti attiecas uz visām personām ar augstāko izglītību, neatkarīgi no tā, kad tā ir iegūta.Tā arhitektu un būvinženieru vidū reģistrētā bezdarba līmenis sasniedz 9%, citu inženieru, kā arī matemātikas, datorzinātņu un dabas zinātņu pārstāvju vidū – 5,5%, uzņēmējdarbības un sociālo zinātņu speciālistu vidū – 5%, juristu vidū – 4,6%, skolotāju (pēc izglītības) vidū – pagaidām 3%, ārstu vidū – 1,7%.