Šeit gribu paskaidrot, kāpēc es negrasos pakļauties kārtējām valsts pārvaldes provokācijām jaunu nodokļu izskatā.Pirmkārt, es zinu, ka miljoniem latu, kam pēc likuma jau tagad vajadzētu nonākt valsts un pašvaldību kasēs, iet tām garām. Tā vietā, lai uzlabotu esošo nodokļu iekasēšanu, Finanšu ministrija un VID īpaši neiespringst, bet izdomā jaunus nodokļus. Šajā ziņā valsts daudz neatšķiras no negodīga uzņēmēja: ja daudzviet uzņēmējdarbības efektivitāte tiek paaugstināta ar aplam prastu metodi – nemaksājot nodokļus, tad valsts nodokļu politika arī darbojas pēc vienkāršota principa – ja vieni izvairās, tad jāmēģina paņemt kur vieglāk. Taču šādu politiķu un ierēdņu nostāju atbalstīt, manuprāt, būtu pat noziedzīgi. Līdzīgi kā lutināt jau pārlieku izlutinātu bērnu.Otrkārt. Nedomāju, ka mūsu, nodokļu maksātāju naudu drīkstētu vēl lielākā apjomā uzticēt tiem pašiem politiķiem, kas jau pierādījuši savu neprasmi saimniekot un ieveduši valsti dziļā bedrē. Jo viņi nezina, kas ir racionāla valsts līdzekļu izlietošana un sabiedrisks labums. Un vēl – izskatās, ka viņi dzīvo pavisam citā laikā un telpā, bet mūs grib ietekmēt šeit un tagad. Treškārt. To, ko ar nekustamo īpašumu nodokli vēl varēja darīt pirms trim, četriem gadiem, ar milzīgu nokavēšanos tiek mēģināts šodien. Tā nedrīkst rīkoties brīdī, kad daudzas mājas stāv tukšas, bet reāli apdzīvotā platība uz vienu cilvēku Latvijā vēl joprojām ir uz pusi mazāka nekā Eiropā. Patvērums - jumts virs galvas - ir jebkura cilvēka pamatvajadzība, bet palielināt nodokli tam, bez kā cilvēks nemaz nevar normāli dzīvot, ir nežēlīga politiskā cinisma izpausme. Diemžēl ciniska attieksme pastāv arī pašvaldību līmenī, bet tas jau aizskar diezgan personiski.Ģimenes māja, kuru mani senči uzcēla pirms piecām paaudzēm, 1994.gadā pamatīgi cieta ugunsgrēkā. Toreiz vērsos Zemgales priekšpilsētas izpilddirekcijā ar lūgumu palīdzēt ar dzīvojamo platību, taču man atteica, jo privātmāju īpašniekiem palīdzība nepienākas, tomēr nodokļi pilsētai vienalga būšot jāmaksā, jo pa ielu taču mēs staigājot. Sapratuši, ka slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās, pamazām līdz 2006.gadam māju atjaunojām. Tiesa, lai pats uz savas zemes sagādātu ģimenei normālus dzīves apstākļus, bija krietni jālaužas cauri pilsētas birokrātiskajiem džungļiem un krietnu žūksni nācās nomaksāt dažādās valsts un pašvaldību nodevās. Nerrot ļaudis viņi prot. Turklāt dažādos veidos.Mūsu nepilnus 300 metru garās Pastendes ielas iedzīvotāji (nodokļu maksātāji) vairākkārt bija lūguši, lai smilšaino un bedraino ieliņu noasfaltē, tāpat kā visas citas apkārtnē esošās ielas. Tomēr nekā. Tā vietā Rīgas dome nolēma veikt lāča pakalpojumu un nobēra ielu ar dolomīta šķembām. Tagad automašīnu saceltie dolomīta miltu mākoņi padara baltu visu, kas gadās ceļā. Nelaimīgs tas gājējs, kurš tajā brīdī gadījies uz ielas, bet logi jāmazgā vismaz reizi nedēļā. Pašvaldība ir lūgta izlabot šo nebūšanu, taču atbildes vietā - klusums. Vai par šādu attieksmi vēl papildus būtu jāpiemaksā? Domāju, ka nē. Drīzāk otrādi.
Rakstnieks Bērziņš: Noslauc, kur vieglāk
Daudz kas ir pieciešams un paciešams, taču pēdējais paziņojums par iespējamo nekustamā īpašuma nodokļa palielināšanu no jauna lika iegrimt skumjās pārdomās par lietu kārtību Latvijā. Varbūt tas tāpēc, ka es, tāpat kā vairums Latvijas sabiedrības, esmu morāli pagrimis. Bet ja tā, tad es ar morāli pagrimuša cilvēka tiesībām (jo pat tādiem ir kaut kādas tiesības) saku, ka paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli nevajadzētu maksāt.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.