Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa, ekonomikas ministra Daniela Pavļuta un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža pieteiktās reformas apstājušās pusceļā, tam ir vairāki iemesli - pašu neprasme pārliecināt par tām partnerus, kuru atbalsta trūkums kavē iecerēto īstenot, kā arī pretestība, ko izrāda tie, kurus pārmaiņas skartu. Tas ir fons, ar kādu Reformu partija (RP) sagaida sestdien paredzēto kongresu. Tā darba kārtībā dominēs gaidāmās pašvaldību vēlēšanas, bet vadību un valdi partija pārvēlēs vasarā, kad būs pagājuši divi gadi kopš RP dibināšanas un kad būs zināmi jau pašvaldību vēlēšanu rezultāti. Tie RP pastāvēšanai būs ļoti nozīmīgi.
Premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) ir viena galvenā prioritāte - eiro ieviešana -, ar ko RP frakcijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis skaidro Vienotības atbalsta trūkumu RP ministriem. Tas sākumā bijis pārsteigums, jo par pārmaiņām vienmēr runājusi arī Vienotība. «Politikā nonāca ideālisti ar labiem nodomiem, bet viņi saskārās ar objektīvo realitāti. Mēs krītam, lai mācītos piecelties. Reformu partijas stāsts pilnīgi noteikti nav beidzies. Laiks visu saliks savās vietās,» ir pārliecināts V. Dombrovskis (RP).
Zatlers būtu stingrāks
Ja varētu visu sākt no gala un atgriezties 2011. gada vasarā, RP līderis Valdis Zatlers būtu daudz stingrāks. «Ja partija ir izveidojusies uz manas rīcības [Valsts prezidenta rīkojums, ar kuru ierosināta Saeimas atlaišana] un tēla pamata, tad man bija pilnas tiesības tādam būt. Traucēja mana ticība cilvēku labajiem nodomiem un mana demokrātiskā būtība,» atzina V. Zatlers, kurš objektīvu iemeslu dēļ sestdien kongresā nepiedalīsies un arī RP vadību daļēji nodevis partijas kodola rokās. To izveidoja viņa domubiedri, kas V. Zatlera prezidentūras laikā strādāja Valsts prezidenta kancelejā. RP līderu komandā tagad ir ārlietu ministra padomniece Sandra Sondore-Kukule, kurai acīmredzami bija un ir liela loma partijas vadībā, frakcijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis, Saeimas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica, RP izpilddirektors Ivo Valdovskis, Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere, kā arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kurš nemaz nav partijas biedrs. Toties viņš ir RP vecākais ministrs (RP ministru komandas kapteinis), kam teorētiski vajadzētu būt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram E. Sprūdžam.
Nav dzirdēts, ka kāda partijas lēmējinstitūcija būtu atcēlusi lēmumu, kurā teikts, ka tieši E. Sprūdžs ir partijas premjera kandidāts. Taču ir iespaids, ka viņš ir palicis ārpus līderu klubiņa, kurā bez nosauktajiem vēl ir ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Partijas elites atbalsta trūkums ir viens no iemesliem, kāpēc ministrs nonācis grūtībās - viņa amatu ir iekārojušas citas partijas, un ministra iniciatīvas mēnešiem gulējušas valdībā, kas gan varbūt tā nebūtu noticis, ja E. Sprūdžs pats uzstājīgāk par tām iestātos un būtu pratis veidot koleģiālu dialogu ar pašvaldībām, mazāk domājot par sabiedriskajām attiecībām. Taču ministra lēmums atstādināt no amata pienākumiem Ventspils mēru Aivaru Lembergu noteikti ieies vēsturē. Apmeklējot Latgales pašvaldības, dzirdams, ka tajās, kurām ticis atbalsts no Latgales attīstības programmas, par E. Sprūdžu runā tikai labu.
Uz vaicāto, vai E. Sprūdžs joprojām ir premjera kandidāts, V. Zatlers atbild, ka pašlaik šis jautājums nav aktuāls. E. Sprūdžs partijas veidošanas laikā bijis jauns, drosmīgs un aktīvs cilvēks ar pieredzi uzņēmējdarbībā, kas gatavs strādāt 24 stundas dienā, - tas bija pietiekami, lai kļūtu par premjera kandidātu. E. Sprūdžs ienāca partijā kopā ar domubiedru grupu, kurā bija arī I. Valdovskis, Z. Kalniņa-Lukaševica un kura pulcējusies ap Stratēģiskās analīzes komisijas vadītāju R. Ķīli. Viņš ir otrs ministrs, kura iecerēm ir ne tikai nozares, bet arī ar to saistīto Vienotības Saeimas deputātu pretestība. Kuluāros jau runā, ka abi minētie valdības locekļi vasarā varētu atkāpties, ko partijas vadība neapstiprina.
Kad RP uzbrūk Vienotībai par atbalsta trūkumu, tā atgādina par V. Dombrovska (RP) un Z. Kalniņas-Lukaševicas pretdarbību Zemkopības ministrijas piedāvātajām iniciatīvām. Dažuprāt, Z. Kalniņa-Lukaševica tā, iespējams, atdarot zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai, ar kuru kopā politiķe savulaik strādājusi Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrijā, no kuras aizgājusi. Lūgta to komentēt, Z. Kalniņa-Lukaševica sāka smieties, apgalvojot, ka ar ministri viņai esot labas attiecības. V. Dombrovskis norāda uz ZM ministrijas centieniem lobēt mežu īpašniekus, ko nevarot uzskatīt par reformām. Savukārt Vienotības cilvēki vēlmi lobēt kādas grupas intereses bija sajutuši arī no RP puses.
(Visu rakstu lasiet 1.marta laikrakstā Diena)