Reirs skaidroja, ka tādējādi nolemts palikt pie pašreizējā regulējuma. Šī vienošanās gan neattiecas uz nesen valdības pieņemtajiem lēmumiem par atsevišķu kultūras jomas kapitālsabiedrību peļņas ieskaitīšanu budžetā.
Taujāts par iespējamām izmaiņām attiecībā uz kultūras jomas četru kapitālsabiedrību peļņas ieskaitīšanu budžetā, finanšu ministrs atbildēja, ka par izmaiņām šajā jautājumā nav spriests. Savukārt ilgtermiņā situāciju ir iespējams risināt, izvērtējot, vai kapitālsabiedrībām pāriet citā statusā, piemēram, kļūstot par iestādi vai bezpeļņas organizāciju. Tādā gadījumā uz šīm institūcijām attiektos "pavisam citi noteikumi", skaidroja Reirs.
Tāpat nolemts pagarināt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa jaunās sistēmas ieviešanas laiku, nosakot, ka tā stāsies spēkā no 2017.gada, norādīja Reirs.
Jau vēstīts, ka valdība 11.augustā nolēma peļņu atstāt tikai piecām no deviņām Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām.
Tomēr 13.augustā Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) žurnālistus informēja, ka valdība nākamajā sēdē, iespējams, pārskatīs lēmumu par peļņas neatstāšanu vairāku Kultūras ministrijas kapitālsabiedrību rīcībā.
Kā ziņots, nākamā gada valsts budžetu plānots veidot, balstoties uz iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi 3% apmērā.
Finanšu ministrijas (FM) apkopotie dati rāda, ka jaunām politikas iniciatīvām nākamgad iestādes prasījušas līdzekļus 580,72 miljonu eiro apmērā, 2017.gadā pieprasīti 806,78 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 1,18 miljardi eiro.
FM brīdinājusi, ka, pārkāpjot 1% budžeta deficīta slieksni, ilgtermiņā Latvijai var tikt apturēti Eiropas Savienības (ES) fondu maksājumi, būtu jāmaksā lielāki procentmaksājumi par valsts parāda apkalpošanu, tādējādi samazinot līdzekļus prioritāšu finansēšanai. Tāpat, pārsniedzot 1% budžeta deficītu, Latvija pārkāptu līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, kas draud ar iesūdzēšanu ES Tiesā un soda naudu līdz 0,1% no IKP.