Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Repše: Pēc veiktajām izmaiņām tā vairs nebūs vienotā atalgojuma sistēma

Finanšu ministrs Einars Repše (JL) uzskata, ka, veicot Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas piedāvātās izmaiņas, vairs nebūs iespējams runāt par vienotu atalgojuma sistēmu valsts pārvaldē, aģentūru LETA informēja ministra preses pārstāvis Aleksis Jarockis.

Repše uzskata, ka valdības piedāvātā vienotā atalgojuma sistēma bijusi atbilstoša un vistaisnīgākā šā brīža ekonomiskajai situācijai valstī. Ja Saeimas deputāti tajā veic izmaiņas, tad atbildība ir deputātu rokās, jo valstī likumdevējs ir Saeima. Tomēr, izņemot no sistēmas Saeimas deputātus, kā arī valsts un pašvaldību uzņēmumu vadītājus, tā vairs nav vienotā atalgojuma sistēma, norādījis ministrs.

Pēc ministra domām, turpmāk būs ļoti grūti izkontrolēt pašvaldību uzņēmumu vadības atalgojumus, kas bieži vien pārsniedz valsts prezidenta un premjera atalgojumu.

Jau vēstīts, ka Saeimas Budžeta un finanšu komisija ceturtdien vienojusies Latvijas Banku (LB) un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) tomēr neiekļaut vienotā atlīdzības sistēmā, aģentūra BNS uzzināja komisijas sēdē. Deputātu vidū gan par šo jautājumu izvērtās plašas diskusijas.

Kā vēsta BNS, komisijas priekšsēdētājs Guntis Bērziņš (JL) informēja, ka Saeima ir saņēmusi vēstuli no LB, kurā teikts, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteikumi nosaka LB neatkarīgo statusu. Deputāte Ilma Čepāne (PS) kas ceturtdien bija atnākusi uz komisijas sēdi, lai izteiktu savu viedokli, savukārt atzina, ka LB iekļaušanas vienotajā atalgojuma sistēmā dēļ Eiropas Komisija varētu sākt pārkāpuma procedūru pret Latvijas valsti, vēršoties Eiropas Kopienu tiesā.

Savukārt deputāte Kārina Pētersone (LPP/LC) gan sacīja, ka no LB vajadzētu nākt iniciatīvai ierobežot darbinieku atalgojumu, taču nekas tāds līdz šim nav bijis. Tādēļ, viņasprāt, tomēr būtu jādomā, kā ierobežot Latvijas centrālās bankas darbinieku atalgojumu. Līdzīgu viedokli pauda arī deputāts Miroslavs Mitrofanovs (PCTVL), kurš pieļāva, ka LB darbinieku atalgojumam uz krīzes laiku tomēr varētu noteikt kādus ierobežojumus.

Asas diskusijas izraisījās arī par to, vai vienotajā atalgojuma sistēmā iekļaut Valsts kontroli (VK). Valsts kontroliere Inguna Sudraba deputātiem akcentēja - nav tā, ka VK vēlētos nebūt šajā sistēmā un pielīdzināties tiem algu līmeņiem, kādi ir citviet valsts pārvaldē, taču valdība nevar noteikt šīs institūcijas atalgojuma sistēmu. Viņa ierosināja, ka VK varētu klasificēt savus amatus, līdzīgi kā Ministru kabinets, un nepārsniegt to darbinieku atalgojuma līmeni, kāds noteikts citām valsts institūcijām. Finanšu ministrijas Valsts sektora darba samaksas politikas nodaļas vadītāja Inga Ošiņa gan pauda bažas, ka tādā gadījumā VK varētu savu grāmatvedi novērtēt augstāk nekā citus, kas darbojas valsts pārvaldē.

Saeimas deputāti pēc ilgām diskusijām tomēr nolēma, ka VK paliks likumprojektā par vienoto atlīdzības sistēmu, taču šīs institūcijas darbinieku mēnešalgu noteiks tās darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās amatpersonas. Turklāt, nosakot VK darbinieku mēnešalgu, tiks ņemts vērā amata atbildības līmenis un sarežģītība, konkrētā darbinieka individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtējums, kā arī tiešās pārvaldes iestādēs amatpersonu līdzīgas atbildības un sarežģītības amatiem noteiktās mēnešalgas. Tas nozīmē, ka VK vadīsies pēc noteiktiem vispārējiem principiem, piemēram, tā, ka VK strādājošo alga nedrīkstēs pārsniegt Ministru prezidenta algu, taču Ministru kabineta mēnešalgu katalogs VK nebūs juridiski saistošs.

Tādu pašu lēmumu Saeimas komisijas deputāti pieņēma arī par Saeimas darbiniekiem, kas nav parlamenta deputāti. Turklāt tas arī nebūtu pretrunā ar Saeimas Kārtības rulli. Komisija vienbalsīgi atzina, ka uz deputātiem šo likumu attiecināt nevar, jo tas būtu pretrunā varas dalīšanas principam.

Komisijas deputāti nosprieda likumprojektu tomēr attiecināt arī uz karavīriem, militārpersonām, iekšlietu un drošības struktūru darbiniekiem. Deputāte Anna Seile ("Pilsoniskā savienība") gan iepriekš vērsa deputātu uzmanību uz Aizsardzības ministrijas iepriekš pausto kritisko nostāju attiecībā uz karavīru un militārpersonu iekļaušanu vienotajā atlīdzības sistēmā saistībā ar šo personu darba specifiku.

Debates deputātu starpā izraisīja arī tas, vai valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības iekļaut vienotajā atlīdzības sistēmā. Lai gan domas dalījās, deputātu vairākums bija par to svītrošanu no likumprojekta, lai noteiktu attiecīgu sīkāku regulējumu likumā par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām, ko ceturtdien Saeima nodeva izskatīšanai parlamenta komisijās.

Tautas kalpi atzina, ka kapitālsabiedrības ir pārāk atšķirīgas un, nosakot vienu regulējumu visām, sekas var būt neprognozējamas.

Savukārt par likumprojekta attiecināšanu uz ostu valdēm deputāti vēl nepieņēma lēmumu un atlika jautājuma izskatīšanu līdz Saeimas Juridiskā biroja atzinuma saņemšanai.

Sistēma paredz, ka augstākā alga valsts sektorā, kurai būs pakārtotas visas pārējās valsts un pašvaldību iestādēs strādājošo algas, būs Ministru prezidenta alga jeb 1908 lati. Likumprojekts arī paredz ministriju centrālajam aparātam samazināt mēnešalgu diapazonu (starpība starp minimālo un maksimālo algu katrai attiecīgās algu grupas kvalifikācijas pakāpei).

(papildināta ar Repšes komentāru)


Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas