Lai gan asās diskusijas ap premjera Krišjāņa Kariņa pievienošanos Eiropas Savienības (ES) nosodījumam, kas bija mērķēts uz Ungārijas lēmumu izslēgt no izglītības satura to, ko ungāru premjers sauc par homoseksualitātes propagandu, noritēja jau pirms divām nedēļām, šī tēma bija pietiekami svarīga, lai sagaidītu no ārzemju brauciena un intervētu jūs kā Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju un Eiropas lietu komisijas locekli, kā arī konservatīvās Nacionālās apvienības (NA) valdes locekli. Var teikt, ka pamats Kariņa lēmumam tika ielikts jau Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē 17. jūnijā, kad deputāti lēma par atbalstu Latvijas pozīcijai gaidāmajās ES sanāksmēs…?
…tas īsti neatbilst patiesībai, jo tomēr ir tā, ka Eiropas lietu komisijas sēdē viens no jautājumiem bija par Eiropadomes sēdes (24.–25. jūnija – red.) dienaskārtību, kur viens no izskatāmajiem jautājumiem bija par tiesiskumu un likuma varu Ungārijā. Bet tas ir saistīts ar vēsturiskiem jautājumiem, par kuriem jau ir uzsāktas pārkāpuma procedūras. Un šajā jautājumā Saeimas pozīcija šajā sasaukumā ir bijusi nemainīga – Latvija uzskata, ka šis jautājums būtu ES ar Ungāriju jārisina dialoga veidā. Mēs arī esam uzstājuši, ka jāmeklē risinājumi nākotnē, kādā veidā, ja vienas vai otras dalībvalsts rīcība nonāk pretrunā ar ES līgumiem vai principiem, to risināt caur Eiropas tiesu, nepolitizējot visu šo pasākumu. Ja atceramies, viens no pārkāpuma procedūras aizsākumiem pret Ungāriju sākās ar Eiropas Parlamenta balsojumu, kas ir absolūti politisks lēmums, nevis balstīts kaut kādā faktoloģijā un izvērtējumā. Līdz ar to 17. jūnija sēdē Eiropas lietu komisijas deputāti faktiski negrozīja jau līdz šim apstiprināto pozīciju. Par konkrēto jautājumu, kas saistās ar LGBTQ kopienu un grozījumiem Ungārijas likumos par bērnu tiesību aizsardzību – tas nemaz nebija iekļauts darba kārtībā!
Visu sarunu lasiet avīzes Diena trešdienas, 14. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!