O. Rubenis arī norāda, ka mūsu valsts drošība nav tikai armija, tā ir izdzīvošana. "Pieprasot no kultūras, ka tai pašai ir jāpelna, mēs riskējam ar bezinteliģentā pulka vairošanu un riskējam pārstāt runāt par mākslu, pārejot tikai uz viduvēju izklaidi. Ir svarīgi apzināties un saprast, ka ļoti daudzas kultūras iestādes, pateicoties valsts finansējumam, nodokļos atmaksā valstij ievērojamus līdzekļus. Ja kultūrai neiedod šo naudu reālai pelnīšanai, tad mums nav par ko ražot produktu, ar ko dot ienākumus valstij," skaidro O. Rubenis.
Savukārt režisors Oļģerts Kroders uzskata, ja kāds grib padarīt sev galu priekšlaicīgi, tad labākais veids ir pašnāvība. Tas arī finansējuma samazinājuma gadījumā tiks veiksmīgi izdarīts kultūrai. "Visu laiku paši stāstījāt, ka, saīsinot kultūru, aiziet bojā viss pārējais. Tagad jūs to grasāties izdarīt un varēsiet pārliecināties, kā tas notiek. Kultūra būs iznīcināta, tad drīz sekos viss pārējais. Ar jums pašiem priekšgalā," norāda O. Kroders.
Lielākā daļa kultūras iestāžu jau šobrīd dzīvo zem izdzīvošanas robežas un, ja nākamgad tiek samazināts valsts finansējums kultūras nozarei, tad ir vienkārši jāizšķiras, kuru iestādi likvidēt, jo mehāniski griezt nav vērts, skaidro Valsts Kultūrkapitāla fonda (KKF) direktors Edgars Vērpe. "Turklāt jāizvērtē arī KKF pastāvēšana, jo nav vērts strādāt fondam un tā ekspertiem, ja vienkārši nav finansējuma projektiem," E. Vērpe norāda.
Viņaprāt, Valsts bez kultūras nav valsts, jo bez šo pamatu zaudēšanas tā kļūst par kādu abstraktu tiesību subjektu. "Kultūra ir viena no valsts pastāvēšanas priekšnosacījumiem. Cilvēku kopums bez nacionālās kultūras var dzīvot arī kur citur. Tāpēc kultūras nozare ir jāsaglabā un tas iespējams, ja tam ir atbilstošs finansējums," skaidro KKF direktors.