Rubiks apgalvoja, ka pats neies parakstīties par Satversmes grozījumiem, kas paredz otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Savus partijas biedrus Rubiks neaicināšot ne iet parakstīties par Satversmes grozījumiem, ne ignorēt parakstu vākšanu.
Vienlaikus LSP līderis norādīja, ka Latvijai, kā to prasa Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību, vajadzētu teritorijās, kur vismaz 20% iedzīvotāju ir kādas citas tautības pārstāvji, piešķirt šai valodai oficiālas valodas statusu.
LSP 14.kongresā tika arī pieņemta rezolūcija, kurā sociālisti kārtējo reizi pieprasa Latvijas nepilsoņiem piešķirt tiesības piedalīties vēlēšanās. Sociālisti vēršas pie Saeimas, Valsts prezidenta Andra Bērziņa un Ministru kabineta ar prasību nekavējoties izmantot savas konstitucionālās pilnvaras, lai dotu Latvijas nepilsoņiem tiesības piedalīties Eiropas Parlamenta un vietējo pašvaldību deputātu vēlēšanās.
Rezolūcijā arī tiek atgādināts, ka 2004.gada 11.martā, pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā pilnīgi skaidri paziņoja par to, ka ir nepieciešams piešķirt nepilsoņiem, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, tiesības balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās. Igaunija izpildīja šos noteikumus, kā arī piešķīra nepilsoņiem tiesības piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Trešdaļai miljona Latvijas nepilsoņu, kuri strādā tās labā un maksā nodokļus, ir liegta iespēja ievēlēt savus pārstāvjus Eiropas Parlamentā un vietējās pašvaldībās, norāda LSP.