Saeima ar trešo piegājienu nodod vērtēšanai priekšlikumu neizsniegt Krievijas pilsoņiem TUA pret nekustamā īpašuma iegādi

Tiešām nav atļauta? Interesanti. Jāpalasa kaut kur netā par to.

Tiešām nav atļauta? Interesanti. Jāpalasa kaut kur netā par to.

Pašreizējā prakse novedīs pie tā, ka Latvija nākamo 10 gadu laikā izsniegtu līdz pat 2 367 788 termiņuzturēšanās atļauju (tai skaitā 1 657 452 Krievijas Federācijas pilsoņiem) un 203 825 pastāvīgo uzturēšanās atļauju (tai skaitā 142 678 Krievijas Federācijas pilsoņiem) un naturalizētu līdz 16 941 pastāvīgo uzturēšanās atļauju turētāju (no kuriem 11 859 Latvijas pilsonību varētu iegūt bijušie Krievijas Federācijas pilsoņi ).

kamer krievija nav kompensejusi psrs paveiktaas zveribas pret LV un latvieshu tautu,beigusi LV kolonizaciju,tamer visi krievijas pilsoniem piederigie ipashumi un baku konti LV teritorija ir arestejami?

Saeimas vairākums ceturtdien nolēma nodot skatīšanai komisijās Nacionālās apvienības (NA) iesniegtos grozījumus Imigrācijas likumā, kas rosina pārtraukt termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanu Krievijas pilsoņiem par nekustamā īpašuma iegādi. Iepriekš Saeima šo priekšlikumu divreiz noraidīja. Arī šajā gadījumā koalīcijas partneriem bija dažādi viedokļi, tomēr balsu priekšlikuma nodošanai komisijās pietika - par nobalsoja 48, pret bija 28, bet atturējās četri tautas kalpi. Šo ideju, kas tapusi dažas nedēļas pirms Saeimas vēlēšanām, NA pamatoja ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, kuras dēļ neesot pieļaujams, ka vairumu termiņuzturēšanās atļauju izsniedz tieši Krievijas pilsoņiem. "Nepieļaujama vilcināšanās ar uzturēšanās atļauju aizliegumu. Šodien tas ir nacionālās drošības jautājums," pausts politiskā spēka paziņojumā. Nacionālās apvienības deputāti grozījumu nepieciešamību pamatoja ar to, ka persona, kura atbilstoši Imigrācijas likumam iegūst termiņuzturēšanās atļauju Latvijā, vienlaikus iegūst arī noteiktu ekonomisku ietekmi valstī un caur to arī iespēju ietekmēt Latvijā notiekošos politiskos un sociālos procesus, kā arī iespēju ietekmēt publiskās informācijas apriti. Taču apstākļos, kad Krievijas izraisītā militārā konflikta virzība nav paredzama, nedrīkst lieki riskēt un radīt sev papildu nacionālās drošības apdraudējumus, pauda likumprojekta autori. Jau ziņots, ka 1.septembrī stājās spēkā Saeimas maijā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 250 000 eiro palielināt nekustamā īpašuma minimālo vērtību, par kura iegādi var iegūt termiņuzturēšanās atļauju. Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai nodotie grozījumi Imigrācijas likumā sākotnēji paredzēja šo darījumu slieksni noteikt 150 000 eiro apjomā. Parlamentārieši nolēma palielināt šo slieksni, kā arī vienojās atteikties no iepriekš paredzētas kvotu sistēmas. Vai iespējams, ka valdība 10 gados izsniegs termiņuzturēšanās atļaujas gandrīz 2,3 miljoniem austrumu t.s. investoru? Vai iespējams, ka šajā pašā laikā naturalizācijas kārtībā pilsonību iegūs teju 17 tūkstoši no šiem t.s. investoriem? Tādējādi, vai iespējams, ka 10 gadu laikā mums būs vairāk austrumu t.s. investoru nekā iedzīvotāju? Izrādās, ka jā. Tam nepieciešami divi priekšnoteikumi: jāsaglabā pašreizējais atbilstošais tiesiskais regulējums, it īpaši Imigrācijas likuma 24. panta (1) punkts un Pilsonības likuma 12. panta (1) 1) punkts, un līdzšinējais termiņuzturēšanās atļauju pieprasījuma pieaugums. Aplūkosim šo lietu tuvāk. 2014. gada 23. septembrī valdība izskatīja Iekšlietu ministrijas ziņojumu par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu pret investīcijām. Šis ziņojums un tā pielikumi, gluži kā pērnais ziņojums, ir saistoša lasāmviela. Vienlīdz uzmanību piesaista gan šajos dokumentos rakstītais, gan nerakstītais, piemēram, trūkstošā programmas attīstības analīze. Vienkārši aprēķini par līdz šim izsniegtajām uzturēšanās atļaujām liecina, ka Saeimas deputātu vairākuma vairākkārtējie noraidījumi priekšlikumiem par Imigrācijas likuma grozījumiem neatbilst valsts ilgtermiņa interesēm. Viņu minētie programmas īstermiņa ieguvumi ieguldījumu valsts budžetā un reālajā ekonomikā formā neiztur kritiku, jo iespējamie ilgtermiņa zaudējumi ir nesalīdzināmi lielāki. Proti, ziņojumā norādīto datu analīze ļauj secināt, ka pašreizējā prakse novedīs pie tā, ka Latvija nākamo 10 gadu laikā izsniegtu līdz pat 2 367 788 termiņuzturēšanās atļauju (tai skaitā 1 657 452 Krievijas Federācijas pilsoņiem) un 203 825 pastāvīgo uzturēšanās atļauju (tai skaitā 142 678 Krievijas Federācijas pilsoņiem) un naturalizētu līdz 16 941 pastāvīgo uzturēšanās atļauju turētāju (no kuriem 11 859 Latvijas pilsonību varētu iegūt bijušie Krievijas Federācijas pilsoņi ).