Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus

Saeimā ievēlētās partijas nākamgad varētu saņemt 4,1 miljonu eiro

13.Saeimā ievēlētās partijas 2020.gadā valsts finansējumā varētu saņemt 4 119 581 eiro, no kuriem visvairāk - 800 000 eiro - pienāksies partijai Saskaņa , bet vismazāk partijai Jaunā Vienotība (JV), kura varētu saņemt 416 535 eiro, aģentūrai LETA skaidroja Tieslietu ministrijā.

Ministrijas veiktie provizoriskie aprēķini liecina, ka Saskaņa 2020.gadā saņems 800 000 eiro, KPV LV - 643 369 eiro, Jaunā konservatīvā partija - 626 420 eiro, partiju apvienība Attīstība/Par! - 586 964 eiro, nacionālā apvienība 'Visu Latvijai! -Tēvzemei un brīvībai/LNNK - 557 129 eiro, Zaļo un zemnieku savienība - 489 163 eiro, bet JV - 416 535 eiro.

No Saeimā neievēlētajām partijām visvairāk saņemtu Latvijas reģionu apvienība - 169 371 eiro, tai seko Latvijas Krievu savienība ar 136 336 eiro, bet sarakstu noslēdz Progresīvie, kam 2020.gadā pienāktos 106 203 eiro.

Identisku summu partijas saņemtu arī 2021.gadā, bet 2022.gadā šī summa var mainīties, jo tad vērā tiks ņemti 2021.gada pašvaldību vēlēšanu rezultāti.

Ministrijā aģentūrai LETA uzsvēra, ka šajos aprēķinos ir iekļauti 13.Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti, bet no 2022.gada aprēķinos tiks iekļauti arī 2021.gada pašvaldību vēlēšanu rezultāti. Ministrijā atzīmēja, ka papildu finansējuma apjomam pēc šīm vēlēšanām nevajadzētu pārsniegt 360 000 eiro, bet paredzams, ka tas būs mazāks.

Jau vēstīts, ka valdība otrdien atbalstīja grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredzēti, lai mazinātu partiju finansiālo atkarību no privātajiem ziedojumiem un ziedotāju ietekmes.

Tieslietu ministrijā (TM) skaidroja, ka valsts budžeta finansējuma saņemšanas gadījumā tiks samazināts fizisko personu ziedojumu, biedru naudas un iestāšanās naudas kopējais limits - no 50 līdz 12 minimālajām mēnešalgām, proti, no 21 500 eiro līdz 5160 eiro.

TM norādīja, ka grozījumu mērķis ir mazināt politisko partiju atkarību no privātiem ziedotājiem, tādējādi nodrošinot politisko partiju finansiālās darbības atklātumu, likumību un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, valsts budžeta finansējums nesasniedz citu valstu finansējuma apjomu politiskajām partijām, turklāt, pēc 2015.gada Amsterdamas Universitātes pētījuma datiem, tas ir deviņas reizes mazāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Attiecīgi Latvijas politiskajām partijām šobrīd ir problemātiski veikt demokrātiskā sabiedrībā no tām sagaidāmās funkcijas, jo pastāv politisko partiju atkarība no privātiem ziedojumiem, kā arī finansējuma trūkums liedz tām profesionalizēties jeb attīstīt darbu ar biedriem un teritoriālajām nodaļām.

Lai sasniegtu likumprojekta mērķi, turpmākajos divos gados no valsts budžeta līdzekļiem papildus būs nepieciešams finansējums četru miljonu eiro apmērā. 

Likumprojekts paredz piešķirt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām, par kurām iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju - 4,5 eiro par katru iegūto balsi, kā arī 0,5 eiro par katru iegūto balsi pašvaldību domes vēlēšanās un 0,5 eiro par katru iegūto balsi Eiropas Parlamenta vēlēšanās. 

Politiskajai partijai, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 5% vēlētāju, papildus piešķirs valsts budžeta finansējumu 100 000 eiro katru gadu līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Likumprojekts nosaka, ka kopējais vienai politiskajai organizācijai (partijai) piešķirtais valsts budžeta finansējums gada laikā nedrīkst pārsniegt 800 000 eiro. 

Likumprojekts vienlaikus arī paredz stingrākus noteikumus politiskajām partijām, piemēram, valsts budžeta finansējuma saņemšanas gadījumā personas veikta ziedojuma (dāvinājuma) maksimālā summa politiskajai partijai nedrīkstēs pārsniegt 12 minimālo mēnešalgu apmēru, kā arī liegs politiskajām partijām veidot parādsaistības, kas ilgākas par 90 dienām.

Likumprojektā ir paredzēts deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas noteiks valsts budžeta finansējuma izlietojuma mērķu grupu veidus un pieļaujamos izdevumus.

Top komentāri

kolhoza galvenais grāmatvedis
k
Mana pārliecība: lai cik pusmiljonus iedotu grupai no budžeta, šī grupa neatteiksies izdarīt kādam pakalpojumu vēl par vienu pusmiljonu.
keramzīts
k
Latvijā jau partiju nav. Ir tikai ekonomiskie grupējumi, kuri tikusi Saima īsteno savus mērķus.Latvieši, kapēc par tadiem balsojiet???? Mediķiem, skolotajiem naudas nav,bet sev tik ceļ negodīgi pelnītās algas.
Nata
N
Nekādu nākamgad, pēc vēlēšanām un viss!
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas