Kāpēc maksātnespējīgi uzņēmumi ceļo pa Latviju, mainot juridiskās adreses tā, lai tiktu pie kāda konkrēta tiesneša, piemēram, Siguldas tiesā un kāpēc tiesnesei tā arī nerodas jautājumi, ka viņa skata virkni maksātnespējas gadījumu, kur visi uzņēmumi reģistrēti vienā un tajā pašā adresē? Kāpēc tiesa un administratore tic, ka patiesībā valstij banka aizdevusi vien virtuālu gaisu un ēkas būvi finansējis kāds pavisam cits uzņēmums, kas šobrīd pieder kādām Kalugas apgabalā Krievijā dzīvojošam Aleksandram. Šīs ir situācijas, par kurām de facto jau savulaik stāstījis un kuras parāda, ka maksātnespējas regulējumā robu netrūkst. Un tas šķiet nu jau nevienam arī vairs nav pārsteigums.
"Tas sliktākais varbūt ir tie, kas ir pamanījušies šeit nopelnīt, ir izstrādājuši kaut kādu sistēmu, un ir cilvēki, kas ir atklājuši, ka šo sistēmu var darbināt ļaunprātīgi un sapratuši, kā var novirzīt šo procesu sev izdevīgā gultnē, pretēji likuma mērķim, ļaunprātīgi, bet tā, ka valsts visas tiesību iestādes nespēj to izķert," situāciju skaidroja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK).
Šobrīd iespēja ko labot ir. Saeima skata grozījumus Maksātnespējas likumā un tā atvēršana izpelnījusies lielu uzmanību – labojumiem iesniegti tik daudz priekšlikumu, ka to izskatīšanai izveidota darba grupa. Tā strādā divos virzienos – viens paredz vēl vairāk atvieglot fizisko personu maksātnespējas procesu, otrs – uzlabot juridisko personu maksātnespēju un stiprināt administratoru atbildību. Tieši šis otrs virziens varētu mazināt likuma robu izmantošanu negodprātīgiem mērķiem, taču politiķi lēmuši prioritāri risināt jautājumus, kas tomēr skar fiziskās personas, ne uzņēmējus.
"Visticamāk, ka pirmo fizisko personu maksātnespēju, kura līdz ar to arī ir prioritāti, tad mēs atdalīsim to no šīs kopējas paketes un virzīsim kā atsevišķu likumprojektu tālāk uz komisiju un pēc tam jau no komisijas virzīsim uz Saeimu," stāstīja Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Vjačelsavs Dombrovskis (RP).
Arī Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs un Saeimas deputāts Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) stāstīja, ka "šis ir būtisks jautājums, kaut vai, ja mēs skatāmies šo sociālo aspektu. Tad par to likumdevējam tomēr ir jāsniedz kaut kāds savs viedoklis, priekšlikumi ir ļoti daudz, man gribētos, lai mēs līdz vasaras sākumam ar šiem priekšlikumiem tiekam skaidrībā."
Politiķi gan apgalvo, ka nekur nepazudīs arī priekšlikumi, kas saistīti ar juridisko personu maksātnespēju. Tiesa – uzņēmēju un nav ko slēpt, arī banku lobiji, kam savukārt ir savas intereses, satraukti, ka uzticības jautājumu administratoriem un tiesu varai nevar un nedrīkst atlikt. Un jau šobrīd jādomā par atklātības veicināšanu maksātnespējas procesā.
"Tad mēs redzam, kur izdarīts kaut kas neparasts, kaut kas jocīgs, to redz katrs kreditors, un viņam jābūt mehānismam, ka viņš pieprasa to izmeklēt. Un tā atbildība tiešām, ja redz, ka tā ir muļķība, tad par muļķību ir jāsoda, jāatlaiž no darba, jo muļķim nav ko darīt nevienā vietā. Par blēdību ir jātiesā, cita varianta nav, jo tas, kas rada šīs lietas ir muļķība un dumjība un savtība," tā Latvijas Komercbanku asociācijas konsultants Kazimirs Šļakota.
Nākotnē iecerēts paplašināt administratoru pilnvaras, tostarp apšaubīt kreditoru prasījumu īstumu, lai izvairītos no tā saukto fiktīvo kreditoru zīmēšanas. Tāpat viens no priekšlikumiem paredz tomēr mainīt administratoru izraudzīšanās kārtību tiesiskās aizsardzības procesā, ko šobrīd izmanto, lai tiktu pie vēlamā administratora jau maksātnespējas procesam. Tomēr tirgus dalībnieki administratoru lomas palielināšanu uztver bažīgi – kamēr nav atrisināts atbildības jautājums, tas sistēmu veidotu ačgārnu.
"Problēmas sākas tad, kad nākas sastapties ar institūcijām, kas šo likumu darbina, tie ir vispirmām kārtām administratori, kur ir zināma pašdarbība, kura tiek vāji kontrolēta no ļoti atbildīgām iestādēm, tostarp tiesas, kurai normālā gadījumā demokrātiskā sabiedrībā un valstī cilvēki tomēr vēlas uzticēties un viņi pieņem, vai nu ministrijas uzraudzīta institūcija ar plašu atbildību vai tiesa nodrošinās to, ka likums tiek ievērots labi, bet mēs redzam, ka tā nav, ir situācijas, kur tas nenotiek un tā ir tā kā valsts sankcionēta bezdarbība," uzsvēra Ārvalstu investoru padomes Latvijā direktore Linda Austere.
Šobrīd no dienas kārtības jau nozudis ierosinājums administratorus pielīdzināt valsts amatpersonām, kas viņu darbību padarītu krietni caurspīdīgāku. Tā vietā plānots mainīt disciplināratbildības risināšanas kārtību. Un atbildīgais ministrs arī sola, ka valsts savu uzraudzību beidzot pilnveidos.
"Tā ir valsts atbildība būtībā, mēs neesam iedevuši mehānismu, kā mēs šos gadījumus atklājam un ko precīzi darām, un tad, kad nav bijis noteikta precīza forma un precīza rīcība, ko darīt, tad es domāju, ka cilvēki vairāk rīkojas pēc tāda principa, ka noņemt no sevis atbildību un izvairīties no atbildības, jo tas liekas svarīgāk nekā nu lai izpildītu pilnībā savus pienākumus. Un ja arī nav pietiekamas uzraudzības pār manu uzvedību, tad iznāk tieši tas, kas iznāk, tās diezgan milzīgās kļūdas," sacīja tieslietu ministrs.
Publiski jau norādīts uz maksātnespējas administratoru pārāk lielo ietekmi Nacionālajā apvienībā, jo tās ģenerālsekretārs vēl pats salīdzinoši nesen piekopa šo arodu un tas radījis aizdomas, vai tieslietu ministram maz ir pārstāvētās apvienības atbalsta maksātnespējas problēmas risināt. Viņš pats to izvairās komentēt, vien sakot, ka problēmas jau samilzušas tiktāl, ka tās ne vairs var noslēpt, ne izvairīties risināt.