Juridiskajai komisijai jau ir nodotas Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK iesniegtās izmaiņas Pilsonības likumā, savu redzējumu par dubultpilsonības ierobežojumu atcelšanu Saeimā ir iesniedzis Valsts prezidents Valdis Zatlers. Šonedēļ ar savu piedāvājumu klajā nāca arī Vienotība.
Visu iesniedzēju mērķis ir viens - pieļaut dubulto pilsonību kā izņēmumu, lai saikni ar Latviju saglabātu cilvēki, kas okupācijas režīma dēļ bija spiesti pamest Latviju un līdz 1995.gada 1.jūlijam nav reģistrējušies Latvijas Iedzīvotāju reģistrā vai kas pēc neatkarības atjaunošanas izbraukuši uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs. Tajās dzimušie Latvijas pilsoņu bērni var saņemt tās valsts pilsonību.
Tā kā dubultpilsonība ir pieļauta lielākajā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu, arī Latvija varētu dot iespēju saviem pilsoņiem saglabāt savas valsts pilsonību. Uz to vēstulē Saeimai bija norādījis arī Valsts prezidents V. Zatlers. Viņš arī ir ierosinājis automātiski piešķirt Latvijas pilsonību pēc 1991.gada 21.augusta Latvijā dzimušo bezvalstnieku vai nepilsoņu bērniem, kuriem jau tagad ir tiesības uz Latvijas pilsonību, ja vecāki nokārto nepieciešamās formalitātes. Taču pret automātisku pilsonības saņemšanu jau izteikusies VL!-TB/LNNK.
Nacionālās apvienības frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis aicinās atrisināt tikai jautājumu par dubultpilsonību, ko vairāki politiskie spēki pirms vēlēšanām solīja izdarīt, taču ar citiem pantiem saistītus priekšlikumus tagad mudinās neiesniegt. Pēc E. Cilinska domām, tā parlaments varētu nonākt strupceļā. Viņaprāt, varētu izveidot darba grupu, kura gada laikā apkopo visus pārējos ierosinājumus, kas saistīti ar izmaiņām šajā vairāk nekā desmit gadu negrozītajā likumā.
Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) pieļāva, ka jautājums ir tik nozīmīgs, ka par to būtu jāapspriežas ar tautu, un Pilsonības likuma grozījumiem varētu veltīt arī kādu konferenci. Viņa aicināja nemeklēt atšķirības starp piedāvājumiem, lai gan tādas ir, un Vienotības projektu varētu uzskatīt par vidusceļu starp to, ko ierosinājusi VL!-TB/LNNK un Valsts prezidenta piedāvāto. I. Čepāne paredz, ka diskusija varētu būt par austrumu latviešu iespējām pretendēt uz Latvijas pilsonību. E. Cilinskis atzina, ka VL!-TB/LNNK negribētu, ka likums tiek attiecināts uz NVS valstīm.