Atšķirīgi viedokļi abiem politiskajiem spēkiem bijuši par atsevišķiem nodokļu jautājumiem un vēsturi, tomēr tas nav traucējis atrast arī "vairākus saskares punktus", atzina Zatlers. Viņš uzsvēra, ka pret sarunā izrunājamajiem jautājumiem bijusi ļoti pragmatiska pieeja. Ušakovs sacīja, ka abām partijām daudz jautājumu būs jādiskutē darba režīmā, tostarp atsevišķu nodokļu pazemināšanas iespējas, par laiku, kad varētu indeksēt pensijas.
Ušakovs piebilda, ka par amatu sadali un ministriju skaita potenciālo samazināšanu abas partijas nav runājušas.
Uz jautājumu par to, cik tālu SC pavirzījies tuvāk koalīcijas veidošanai, Zatlers atbildēja, ka šī bijusi pirmā abu pušu tikšanās, kurā meklēti saskares punkti.
"Mēs [ZRP] esam pabeiguši pirmo sarunu ciklu un šodien [pirmdien] valdē spriedīsim par pirmās kārtas rezultātiem," teica Zatlers un norādīja, ka nākamā ZRP tikšanās ar "Vienotību" notiks jau otrdien.
"Šis laiks ir labvēlīgākais, lai mēs noskaidrotu un tuvinātu partiju viedokļus, un izveidotu stabilu koalīciju, kurā nevalda iekšējas pretrunas," teica Zatlers un piebilda, ka tai jāspēj konkrēti vienoties par veicamo turpmākajos trīs gados. Savukārt to, kā koalīcijas izveides process beigsies, pagaidām vēl nevar prognozēt.
Savukārt SC darīs visu, lai pēc ārkārtas vēlēšanām būtu izveidota stabila un rīcībspējīga koalīcija, un tā būtu efektīvāka un stabilāka, ja tajā iekļautos arī SC politiķi, uzsvēra Ušakovs.
Uz jautājumu, kāpēc SC kā vēlēšanu uzvarētājs nav uzņēmies galveno lomu jaunas valdības veidošanā, Ušakovs atbildēja, ka norit sarunas starp parlamentā ievēlētajām partijām un, kad būs redzams, kāda būs iespējamā koalīcija, tad arī SC būs gatavs deleģēt savu premjera amata kandidātu.
"Koalīcijai jāspēj nostrādāt līdz šīs Saeimas sasaukuma beigām un attiecīgi jāveic nepieciešamās reformas un darbi, lai stabilizētu valsts ekonomiku un izietu no ekonomiskās krīzes," viņš sacīja.
Ušakovs, atbildot par abu partiju pārrunāto vēstures jautājumos, pastāstīja, ka SC nav alerģija pret vārdiem "aneksija", "inkorporācija" vai "okupācija". Taču tas būtu vēsturisks pagrieziens, ja valdības deklarācijā tiktu iekļauts, ka "Latvijā nav okupantu un ka nevienas iedzīvotāju grupas tiesiskais stāvoklis netiks ne apspiests, ne mēģināts pārskatīt".
Viens no jautājumiem, par ko abu pušu viedokļi atšķīrušies, bija par to, vai būtu jārīko referendums par Latvijas ieviešanu eiro zonā 2014.gadā, par ko iepriekš izteicies Ušakovs. Zatlers norādīja, ka būtu jāseko ekonomikas likumiem, bet referendums par eiro ieviešanu 2014.gadā tikai novirzītu uzmanību un rosinātu ilgas diskusijas. Tikmēr Ušakovs atkārtoti minēja, ka šajā jautājumā būtu derīgi noskaidrot sabiedrības viedokli.
Jau vēstīts, ka provizoriskie vēlēšanu rezultāti pēc balsu apkopošanas visos vēlēšanu iecirkņos, izņemot vienu iecirkni Sietlā, liecina, ka Saeimas ārkārtas vēlēšanās pārliecinoši uzvarējis "Saskaņas centrs" (SC).
Dati par 1026 no 1027 iecirkņiem liecina, ka par SC nobalsojuši 28,37% jeb 259 923 vēlētāji. Otrajā vietā ir Zatlera Reformu partija ar 20,82% jeb 190 817 saņemtajām balsīm, bet trijnieku noslēdz "Vienotība" ar 18,83% jeb 172 524 vēlētāju atbalstu.
Par Nacionālo apvienību ""Visu Latvijai!"‒"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK" nobalsojuši 13,88% jeb 127 172 vēlētāji, savukārt par Zaļo un zemnieku savienību – 12,22% jeb 111 951 pilsonis.
Pārējās partijas nepārvar 5% barjeru iekļūšanai Saeimā.
Līdz ar to "Saskaņas centrs" ieguvis 31 mandātu, Zatlera Reformu partija, kas Saeimas vēlēšanās startēja pirmo reizi, ‒ 22, "Vienotība" ‒ 20, Nacionālā apvienība ""Visu Latvijai!"‒"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK" ‒ 14, bet Zaļo un zemnieku savienība ‒ 13 deputātu vietas.