Pēc NTSP sēdes Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone žurnālistiem atzina, ka šodien NTSP apakškomitejas sēdē darba devēji uzturēja prasību, ka darbaspēka nodokļi ir jāsamazina - vai nu iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), vai sociālās iemaksas, par ko sociālie partneri un Finanšu ministriju (FM) panākuši vienošanos iepriekš un kas būtu saskaņā ar nodokļu stratēģiju.
Sociālie partneri izprot, ka prioritāro jomu finansēšanai ir nepieciešami alternatīvi finansējuma avoti. "Ja ministrijas ir atradušas iespēju par 3% samazināt izdevumus, bet aizsardzības finansēšanai joprojām nepietiek līdzekļu, mēs piedāvājām variantu palielināt pievienotās vērtības nodokli par 1%. Tāpat redzam, ka ir sarežģīta situācija ar mikrouzņēmumu nodokli un sociālajām iemaksām, tāpēc sociālās iemaksas 120 eiro apmērā būtu ieviešamas no nākamā gada," sacīja LDK ģenerāldirektore.
Tajā pašā laikā, pēc LDDK domā, FM piedāvātais solidaritātes nodoklis nav taisnīgs, jo tie darba devēji, kas maksā pilnu atalgojumu, ar šo nodokli tiks sodīti. "Sociālo iemaksu sadaļa 4,25% apmērā jau kalpo kā solidaritātes nodoklis, tikai jautājums - kur šis finansējums paliek," teica Meņģelsone.
Vaicāts, vai solidaritātes nodokļa virzība tomēr varētu tikt apturēta, FM parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V) piebilda, ka redzēs, kā attīstīsies sarunas pirmdien plānotajā NTSP sēdē, bet patlaban viņam "nav mandāta teikt, ka no šī nodokļa varētu attiekties".
Tāpat Ašeradens informēja, ka valdība ir vienojusies par IIN likmes nesamazināšanu no nākamā gada, bet attiecībā uz valsts sociālo obligāto iemaksu patlaban ir panākta ministru vienošanās par to, ka jāsāk diskutēt par veselības apdrošināšanas nodokļa iemaksas veidošanu.
"Iespējams jau nākamgad sociālās apdrošināšanas paketē varētu būt iekļauts arī veselības apdrošināšanas nodoklis, bet konkrēta lēmuma vēl nav," piebilda FM parlamentārais sekretārs.
Tāpat Ašeradens pauda atbalstu darba devēju iepriekš paustajam priekšlikumam par izmaiņām kapitāla nodokļos. "Ieviešot līdzšinējo paketi, tiks mazināta sociālā nevienlīdzība, bet FM nākamgad ir gatava diskutēt par to, kādā veidā izlīdzināsim darbaspēka nodokļus, kapitāla nodokļus un patēriņa nodokļus. Ir jāsāk sociālais dialogs par to, kā nonākt pie Latvijas iedzīvotājiem samērīga nodokļu sloga," teica FM parlamentārais sekretārs.
LDDK un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība ir vienisprātis, ka nākamā gada laikā ir jādebatē par visu nodokļu sistēmu kopumā - kādas nodokļu izmaiņas ieviešamas, kāda būs progresivitāte. Attiecīgās izmaiņas tad varētu stāties spēkā no 2017.gada. Sociālie partneri šodien lūguši FM neieviest pēkšņas, atsevišķas nodokļu iniciatīvas, bet gan sociālajiem partneriem veltīt 2016.gada pirmo pusgadu, lai detalizēti un mērķtiecīgi izvērtētu esošās kļūdas budžeta veidošanas procesā un nodokļu sistēmā un tās novērstu.
Jau ziņots, ka vakar valdība ārkārtas sēdē izskatīja jautājumu par valsts budžeta 2016.gada bāzes izdevumu samazināšanu, vienojoties par 12,4 miljoniem eiro samazināt nozaru ministrijas izdevumus, izņemot četrām prioritārajām nozarēm - aizsardzībai, drošībai, veselībai un izglītībai.
Tāpat ministri panāca vienošanos par papildu nepieciešamo finansējumu nacionālajai aizsardzībai. Plānots, ka aizsardzības nozares finansējumam nākamgad ir jābūt 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2017.gadā - 1,7% no IKP, bet jau 2018.gadā tam jāsasniedz 2% no IKP.
Ministru kabineta sēdē tika izskatīts arī jautājums par neatliekamajiem pasākumiem nepieciešamo finansējumu nozarēm. Valdība nolēma nozarēm un citām centrālajām valsts iestādēm neatliekamo pasākumu īstenošanai 2016.gadam piešķirt finansējumu 116,2 miljonu eiro apmērā, 2017.gadam - 161,3 miljonu eiro apmērā, bet 2018.gadam un turpmākajiem gadiem palielināt jau par 206,9 miljoniem eiro.