Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Sociologs: ārkārtas sēdes efekts var būt īslaicīgs

No Valsts prezidenta Valda Zatlera sasauktās valdības ārkārtas sēdes par strukturālajām reformām ieguvēji ir visi — prezidents, ministri, sociālie partneri —, jo visiem bija iespējas aizstāvēt savu viedokli, kas tīrā veidā televīzijas un radio translācijā nonāca pie publikas, uzskata sociologs Aigars Freimanis. Viņaprāt, ieguvēji ir arī skatītāji, kuri iegūst priekšstatu par valdības iecerēm svarīgās nozarēs. Tiesa, sēde sākās dienas vidū, kad strādājošie vēl nevarēja sekot tai līdzi. Taču valdības sēdes efekts būšot īslaicīgs, ja tās iznākumā būs tikai vienošanās strādāt labāk, uzskata sociologs.

Valdības sēdi par reformām valsts pārvaldē, veselībā, izglītībā, kā arī par veiktajiem pasākumiem uzņēmējdarbības veicināšanā un administratīvo šķēršļu novēršanā, sociālajā aizsardzībā un ES strukturālo fondu apguvē Valsts prezidents sasauca ar mērķi izvērtēt, ko valdība ir paveikusi kopš aprīlī pēc prezidenta iniciatīvas sasauktās valdības sēdes. Tā toreiz bija slēgta. V.Zatlers, atklājot sēdi, arī uzsvēra, ka mērķis nav runāt par naudu, bet gan par to, kā labāk pārvaldīt valsti. Taču visos jautājumos diskusija neizbēgami tomēr nonāca līdz finansējumam, jo tās ir pārāk saistītas lietas.

Valdības sēdē otrdien nepiedalījās trīs Tautas partijas (TP) ministri, un līdz ar to nebija iespējams novērtēt, vai piepildījās prezidenta cerība ieraudzīt, ka ministri no šīs sēdes iznāk kā vienota komanda. TP priekšsēdis, tieslietu ministrs Mareks Segliņš un pašvaldību ministrs Edgars Zalāns, kurš ir arī partijas premjera kandidāts, šajā laikā bija atvaļinājumā, ko viņu partijas biedrs Dzintars Ābiķis Dienai novērtēja kā bezatbildīgu rīcību, ņemot vērā abu politiķu lielo ietekmi partijā. TP frakcijas vadītājas vietnieks Vents Armands Krauklis Dienai apgalvoja, ka abi ministri nav apzināti tā rīkojušies, jo premjers atvaļinājumu viņiem jau laikus esot piešķīris. V.A.Krauklis uzskata, ka svētīgs ir bijis veselības ministres Baibas Rozentāles (TP) ziņojums, kas izgaisinājis arī dažus mītus, piemēram, par nevēlēšanos samazināt administratīvo aparātu. "Šāda sēde ir labs veids, kā informēt sabiedrību, bet — ne, lai risinātu problēmas," atzina V.A.Krauklis, norādot, ka tiešraidē translētās sēdēs ir grūti risināt smagus jautājumus. E.Zalāns Dienai telefona īsziņā vēstīja, ka atvaļinājumu vada ārpus valsts.

Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) vadītājs Roberts Ķīlis, kas analizēja sociālo situāciju, uzsvēra, ka sabiedrībā valda neticība politiskajai sistēmai. Atzīstot, ka sociālā spriedze sabiedrībā saglabājas, SAK vadītājs arī norādīja, ka nav notikuši lieli sociālie nemieri. R.Ķīlis ieteica maksimāli ātri pieņemt nākamā gada budžeta projektu, noteikt nodarbinātības jautājumu par nākamā gada prioritāti, kā arī vienkāršot sociālās aizsardzības atbalsta pasākumus.

Pēc katra ziņojuma V.Zatlers formulēja galvenās valdības apņemšanās, kas atsevišķos gadījumos gan sakrita ar to, par ko jau valdība iepriekš bija konceptuāli vienojusies. Piemēram, prezidentam jaunums bija jau iepriekš nolemtais, ka bērni sāks mācības no sešu gadu vecuma. Viņu uztrauca arī Pašvaldību savienības priekšsēža Andra Jaunsleiņa informācija, ka bērnu nokļūšana vairākus desmitus kilometru attālajās skolās no lauku viensētām izmaksā dārgāk, nekā būtu maksājusi skolotāju algošana. Fiksēta tika arī apņemšanās līdz 15.oktobrim iesniegt likumprojektu par vienotu valsts un pašvaldību darbinieku atlīdzība sistēmu, līdz 25.septembrim pabeigt valsts pārvaldes funkciju izvērtēšanu, lai noskaidrotu, kuras no tām saglabāt, veikt mazākā apjomā, pārtraukt vai deleģēt privātajam sektoram.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

reformas


Veselība

Kas izdarīts


1.Palikušas 20 slimnīcas, kas sniedz diennakts neatliekamo palīdzību, iepriekš — 43.

2.VM un tās iestādēs palikuši aptuveni 500 darbinieku, iepriekš — aptuveni 1300.

3.Sākts veidot vienotu valsts neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu.

4.Trūcīgajiem nebūs jāmaksā 50% līdzmaksājums par veselības aprūpes pakalpojumiem.

Kas vēl jādara

1. Nav daudz alternatīvu ārstēšanai slimnīcā, mājas aprūpe tikai nelielā apjomā, ambulatorie pakalpojumi — dārgāki.

2. Slimnīcu reorganizācija nav notikusi vienlaikus ar vienota ātrās palīdzības dienesta izveidi.

3. Dārgās medicīnas tehnoloģijas nav pietiekami noslogotas, jānosaka kritēriji, kā turpmāk izmantot tehnoloģijas.

4. Nav izstrādāts māsterplāns tālākai attīstībai, ministrija uzskata, ka tas nav vajadzīgs, jo pietiekot ar pamatprincipiem valdības noteikumos.

Eksperta viedoklis

Uldis Mitenbergs, Rīgas Stradiņa universitātes vieslektors


Pašreiz nav pamata domāt, ka sāktas strukturālas reformas, jo trūkst pamatojuma, kas parādītu, kā šīs darbības novedīs pie konkrētiem veselības aprūpes kvalitātes un efektivitātes uzlabojumiem. Domāju, ka 2006.gada MK noteikumi, kas apraksta veselības aprūpes organizāciju un finansēšanu, nav pietiekams pamatojums un ir nepieciešams darbības plāns, kas ietver gan sagaidāmo rezultātu, gan līdzekļus tā sasniegšanai.

*

Izglītība

Kas izdarīts


1.Ieviests finansēšanas modelis "nauda seko skolēnam", naudu skolotāju algām piešķir pēc skolēnu skaita pašvaldībās.

2.Palielināta skolēnu un skolotāju skaita attiecība, kas licis pašvaldībām optimizēt skolu tīklu, 56 skolas slēgtas.

3.Pedagogu darba samaksa par slodzi ir 250 lati, iepriekš — 345, darbu zaudējuši aptuveni 3000 skolotāju.

4.Samazinātas par valsts naudu finansēto studiju vietu izmaksas.

Kas vēl jādara

1. "Nauda seko skolēnam" finansēšanas modelis jāpilnveido, paredzot lielāku finansējumu par skolēniem mazapdzīvotajās teritorijās.

2.Jāpārskata mācību saturs, ņemot vērā, ka 1.klasē varētu mācīties no sešu gadu vecuma, arī jānovērš skolēnu pārslodze.

3.Jāveic strukturālas reformas augstākajā izglītībā un zinātnē.

4.Jāpabeidz iesāktā arodskolu tīkla reorganizācija.

Eksperta viedoklis

Zane Oliņa, programmas Iespējamā misija vadītāja

Esam diezgan eksperimentālā kārtā ieviesuši jaunu finansēšanas sistēmu, bet tagad jāmonitorē, kā šī ieviešana tiek īstenota. Vēl joprojām domāju, ka naudai vajadzētu sekot skolēnam līdz skolai. Tagad ir panākts tas, ka politisku ambīciju dēļ ir saglabātas skolas, kuras vajadzēja slēgt, un uz tā rēķina atalgojums arī pārējiem skolotājiem ir katastrofālā līmenī un katrs kā sociālismā saņem vienādi. Tas nenāk par labu izglītības kvalitātei. Svarīgs ir arī jautājums par izglītības saturu.

*

Valsts pārvalde

Kas izdarīts


1.Valsts pārvaldē nodarbināto skaita īpatsvars no kopējā iedzīvotāju skaita atgriezies 2007.gada līmenī.

2.Ministriju centrāljā aparātā strādājošo skaits samazināts vidēji par 30 %.

3. No 76 valsts aģentūrām šā gada sākumā līdz gada beigām būs palikušas 25, ietaupījums no tā nav aprēķināts.

4.Salīdzinājumā ar 2008.gadu vidējā darba samaksa valsts budžeta iestādēs 2009.gada jūlijā bija samazinājusies par 12 %.

Kas vēl jādara

1.Jāizstrādā un valsts pārvaldē jāievieš vienota strādājošo atalgojuma sistēma.

2.Jāizvērtē valsts pārvaldes funkcijas, lai noskaidrotu, kuras funkcijas valstij ir jāfinansē un kuras ne, jāturpina iesāktie funkciju auditi.

3.Jāsamazina ministriju un to padotības iestāžu skaits, vairākām ministrijām jānovērš iekšējā sadrumstalotība, samazinot priekšnieku skaitu.

Eksperta viedoklis

Vita Anda Tērauda, politikas centra Providus direktore

Joprojām ir iespaids, ka valsts pārvaldes strukturālās reformas aprobežojas vienkārši ar samazināšanu un iestāžu apvienošanu. Nesaku, ka tas ir nevajadzīgi, bet ar to nedrīkst aprobežoties. Tālāk ir jāvērtē katra funkcija, ko vienība pilda, un par to jāuzdod divi jautājumi. Pirmais jautājums — vai tas valstij ir jādara, otrais — vai tas ir jādara tādā pašā apjomā un veidā. Minēšu vienu piemēru: Ārlietu ministrijai ir funkcija pārstāvēt Latviju ārvalstīs. Protams, tas ir jādara, bet jautājums ir, cik cilvēkiem tā būtu jārealizē.

*

Ekonomika

Kas izdarīts


1.Garantijas uzņēmējiem: eksporta (vēl pieejami deviņi milj. latu) un konkurētspējas veicināšanai (vēl pieejami apmēram 45,8 milj. latu).

2.Atbalsts māju siltināšanai (kopā pieejami 44 milj. latu, iesniegti projekti par 3,5 milj. latu).

3.Tiesiskās aizsardzības procesa vienkāršošana (uzņēmumi var lūgt, vienojoties tikai ar 51% kreditoru; procesu var pagarināt uz diviem gadiem).

4.Prioritāro nozaru nosaukšana (pārtika, kokapstrāde, farmācija, elektrisko iekārtu ražošana, metālrūpniecība, transports un tūrisms).

Kas vēl jādara


1.Mikrouzņēmumiem plāno noteikt fiksētu nodokļu maksājumu un 100 latu pamatkapitālu 2000 latu vietā utt.

2.Plāno atcelt uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanu avansā un PVN maksāšanu pirms rēķina apmaksas. No 1.janvāra atcels pavadzīmes.

3.Plāno atjaunot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi lielajām investīcijām prioritārajās nozarēs.

4.Būvniecības likumu plāno grozīt, lai atvieglotu būvatļauju saņemšanu, kas pagaidām ekspertu vērtējumā ir pārāk sarežģīta.

Eksperta viedoklis

Jānis Bērziņš, Stendera Ziepju fabrikas vadītājs


Tas, kas paveikts, ir labi, taču problēmas ir drīzāk nevis ar konkrētiem pasākumiem, bet procesu kopumā. Es joprojām neredzu, ka valsti vadītu spēcīga, saliedēta komanda, neredzu līderus, kuriem var uzticēties. Tāpat kā uzņēmumā, arī valstī vispirms ir jāsakārto vadība. Toties tas, ko es redzu, ir nemitīgas rotaļas un strīdi. Valsts kontrole ik pa laikam atklāj naudas izsaimniekošanas gadījumus. Kā uzņēmējam man ir ļoti sāpīgi redzēt, kā manis samaksātie nodokļi tiek izsaimniekoti.


Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas