Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā 0 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Sodu par piedalīšanos masu nekārtībās atzīst par nesamērīgu

Gan politiķi, gan arī tiesībsargi par neadekvātu uzskata paredzēto soda mēru pērnā gada 13.janvāra masu nekārtību dalībniekiem - zemākā likumā paredzētā robeža ir brīvības atņemšana uz astoņiem gadiem bez iespējām piemērot nosacītu sodu. Kaut ir atbalsts grozīt likuma normu, kas paredz šādu sodu, to virzība Saeimā pagaidām nav uzsākta, vēsta laikraksts Diena.

Krimināllikums par tik aktīvām darbībām paredz brīvības atņemšanu no astoņiem līdz piecpadsmit gadiem. Paredzētā soda mēra zemākais slieksnis, paredzams, tomēr izraisīs vēl daudz diskusiju, jo, kā izrādās, tik augsts tas nav nevienā Eiropas valstī. Vēl jo vairāk - pat drakoniskajā padomju Kriminālkodeksā līdzīgās nekārtībās iesaistītās personas sodīja, sākot ar pieciem gadiem ieslodzījumā. «Nedomāju, ka pārspīlēti stingrais soda mērs ir ļaunprātība, drīzāk gan politiķu attieksme pret masu nekārtībām kā ļoti smagu noziegumu,» komentē A.Judins. «Atbalstu, ka sankcijas augstākajai robežai vajadzētu būt brīvības atņemšanai uz 15 gadiem, taču zemākajai pavisam noteikti būtu jābūt nevis astoņiem gadiem, bet dažiem mēnešiem ar iespēju piemērot nosacītu sodu, kā arī atstāt tiesai iespēju piemērot arī naudas sodu vai piespiedu darbu.»

Ģenerālprokurors Jānis Maizītis, vērtējot konkrētās normas sankciju, ir atturīgs, taču arī atzīst: «Sodu politika Krimināllikuma sankciju ziņā nav pienācīgi izdiskutēta, un nav samērības starp sodiem par dažādiem noziedzīgiem nodarījumiem. Tajā pašā laikā prokuroram ir jārīkojas esošo likumu ietvaros.» Viņš arī uzskata, ka nav škēršļu mainīt likumus, veidojot samērīgu sodu politiku starp dažāda smaguma noziedzīgiem nodarījumiem, taču tas ir jautājums likumdevējiem.

Iespējams, astoņi gadi cietumā par to, ka kāds ir paņēmis akmeni, metis to pa gaisu, bet cits viņu nofilmējis, nav īsti adekvāta,» norādīja Saeimas Juridiskās komisijas locekle Ilma Čepāne (PS). Arī viņas kolēģis minētajā komisijā Imants Valers (TP) piekrita, ka ir nepieciešams sākt sarunas Saeimā par nepieciešamajiem grozījumiem.Viņš gan atzina, ka likuma grozījumu projektu izstrādāšana un virzīšana notiek samērā lēni, taču nenoliedza procesa sākšanas nepieciešamību.

Kriminālprocess par masu nekārtībām pie Saeimas pērnā gada vasarā sākts pret četrdesmit sešām personām, kuras meta ar bruģakmeņiem Saeimas logos, pretojās policijas pūliņiem viņus savaldīt, izkāvās, izdemolēja alkohola veikalu un sadauzīja policijas auto. Apsūdzība pret vēl 18 personām tika atgriezta policijā papildu izmeklēšanai. Lieta apkopota 39 sējumos, un kopējais zaudējumu apmērs gada laikā pieaudzis aptuveni no sākotnējiem 70 tūkstošiem latu līdz vairāk nekā 185 tūkstošiem latu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas