“Pierādījumi? Kam tie ir vajadzīgi? Sabiedrība tic publiskam paziņojumam. Viss esot skaidrs. Linča tiesa jau ir izspriesta,” norāda Kūtris.
Pēc Kūtra domām publiska apsūdzēšana vēl nav vainas pierādījums un pārsteidzīgi apgalvojumi skar gan tiesneša, gan tiesas, gan arī valsts reputāciju.
“Pirms šādas apsūdzēšanas, ir jāizvērtē, kāds ir aizskāruma samērīgums un kam šobrīd no tā ir ieguvums – ko ieguva sabiedrība, ko ieguva valsts un ko ieguva paši paziņotāji,” uzskata Satversmes tiesas priekšsēdētājs.
Kūtris uzsver, ka valstij ir svarīgi, lai vainīga persona tiktu sodīta, taču – ja vien tā ir vainīga.
“Satversmes tiesa uzskata, ka pirms apsūdzības celšanas ir jābūt kompetentai un objektīvai izmeklēšanai. Satversmes tiesa savu rīcību pamato ar pārbaudītu informāciju,”skaidro Kūtris.
Tāpat viņš min, ka tiesnesi var saukt pie disciplinārās vai kriminālatbildības. Saukšanai pie kriminālatbildības ir nepieciešams motivēts prokurora lēmums. Savukārt disciplinārā atbildība saistāma ar rīcību konkrētās profesijas ietvaros. Satversmes tiesa nevar veikt pārbaudi par protokolu noformēšanu Saeimā.
“Tiesai vienmēr jāievēro likums. Šobrīd ir mesta aizdomu ēna uz Satversmes tiesas tiesnesi un arī uz tiesu. Mūsu pienākums – šo jautājumu atrisināt tiesiski,” saka Kūtris.