c.Pieteikuma iesniedzēji - Edgars Ābols un Artūrs Pušmucāns - pauda uzskatu, ka stipendijas mērķis nav sociālā palīdzība, bet gan tikai spējīgo studentu motivēšana un atbalstīšana. Ministru kabineta (MK) noteikumi izdoti uz Augstskolu likuma un Izglītības likuma pamata, taču, nemainoties likuma regulējumam, noteikumi grozīti vairākkārt, mainot stipendiju piešķiršanas prioritāti.ST atzina, ka atbalsta pasākumiem studēšanai augstskolā, ir divi mērķi: likums veicina akadēmisko izcilību, paredzot, ka par valsts budžeta līdzekļiem var studēt tikai sekmīgākie, savukārt apstrīdētā norma atbalstu sniedz personām, kurām ir sliktāks sociālais vai mantiskais stāvoklis.Tiesa norādīja, ka MK ir pienākums, lemjot par stipendiju piešķiršanas kārtību, ņemt vērā likumdevēja jau sākotnēji izvirzītos priekšnoteikumus studēšanai valsts finansētajās budžeta vietās. Tas jo īpaši attiecas uz situāciju, kad ne visi par valsts budžeta līdzekļiem studējošie saņem stipendiju.ST atzina, ka, ja likumdevējs nav noteicis citādu uz stipendijas saņemšanu pretendēt tiesīgu personu loku, tad nav pieļaujama tāda situācija, ka MK maina stipendiju saņemšanas kritērijus tiktāl, ka tie atšķiras no studēšanai valsts apmaksātajās budžeta vietās noteiktajiem kritērijiem.Tādējādi tiesa atzina apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmes 64.pantam.ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Tas stāsies spēkā dienā, kad tiks publicēts laikrakstā Latvijas Vēstnesis.
ST: stipendiju piešķiršanas kritēriju norma neatbilst Satversmei
Satversmes tiesa (ST) atzinusi, ka norma, kas noteic stipendiju piešķiršanas kritērijus, neatbilst Satversmei, portālu Diena.lv informēja ST pārstāve Līna Kovalevska.Apstrīdētā norma reglamentē stipendiju piešķiršanas nosacījumus, noteicot, ka prioritāte stipendijas saņemšanā ir sociāli mazāk aizsargātiem studentiem, piemēram, invalīdiem, bāreņiem, trūcīgajām personām, personām, kurām ir bērni, u.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.