Daudzos no valsts plānošanas dokumentiem mērķis nav īsti skaidrs, citās jomās ir vairāki paralēli plānošanas dokumenti, sacīja misijas vadītājs Dankans Lāsts.
SVF uzskata, ka parlamentam būtu jāpārliecinās, vai katra gada budžets atbilst valsts politiskajiem mērķiem. D.Lāsts pieļauj, ka Saeimai būtu aktīvāk jāiesaistās budžeta politikas veidošanā.
Saeimas deputāti gan norādīja, ka Saeimā pārstāvētās partijas budžeta veidošanā jau piedalās caur saviem ministriem valdībā. Kārlis Leiškalns (TP) uzsvēra, ka vairākuma valdības apstākļos tas, ka budžets varētu netikt apstiprināts, ir neiespējami. Bet Budžeta komisijas vadītājs Guntis Bērziņš (JL) atzina, ka deputāti galvenokārt iedziļinās budžeta projekta detaļās, nevis tā kopējai atbilstībai kādiem mērķiem.
Finanšu ministrija deputātus un SVF pārstāvjus informēja, ka tiek izstrādāts Fiskālās atbildības likums, kas būtu sava veida jumta likums likumiem par budžetu un netiktu grozīts katru gadu, pieņemot jauno budžetu. Šī likuma izskats varētu tapt zināms līdz šī gada 1. jūlijam. Netika uztverta pozitīvi, jo arī valsts budžets ir likums, un, viņuprāt, nav nepieciešams «likums par likumu».
D.Lāsts norādīja, ka nav nekādas jēgas no fiskālās disciplīnas likuma, ja «jūs jau rīt to mainīsiet».
SVF: Latvijā valsts tēriņos trūkst plānošanas
Diskutējot ar Saeimas deputātiem par vidējā termiņa budžeta ietvara nepieciešamību, Starptautiskā valūtas fonda (SVF) tehniskās misijas dalībnieki atzina, ka Latvijā trūkst šādas plānošanas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.