Izziņas process tiek nodots tiesai. Tagad arī izmeklēšana ir uzdevusi ļoti daudz darba tieši mums. Agrāk izmeklētāji izmeklēja lietas no - līdz. Tagad, ņemot vērā, ekonomisko situāciju, prokuratūra vai policija apsver, vai šī ekspertīze ir vajadzīga. Uzskata, ja ļoti vajadzēs - tiesa nozīmēs. Tiesām pārmet vilcināšanos, bet ekspertīzes prasa mēnešus. Šajā gadījumā, ja IP adrešu noskaidrošanu uzdos tiesai, tā ir izmeklēšana, kas būtu veicama citai iestādei, jo mums ir jāseko līdzi vai saņemam atbildes, cik ilgā laikā jāizskata," savu viedokli pauda tiesnese. "Cilvēks, kurš būs iesniedzis prasījumu par goda un cieņas aizskaršanu, pārmetīs, ka tiesa neko nedara. Mēs jau neesam pēc būtības izmeklētāji. Citās valstīs tiesnesis ieiet zālē ar gatavu lietu, pie mums tiesnesis ir kā izmeklētājs, dara daudzas lietas. Kā mēs vāksim šīs ziņas? Mēs būsim kā izmeklētāji, un tas būs slikti,' norāda M. Vētra.Jau vēstījām, ka Saeima ir atbalstījusi grozījumus Elektronisko sakaru likumā, kas ļaus vienkāršāk saukt pie atbildības naidīgus interneta komentētājus, noskaidrojot viņu IP adreses, portālu Diena.lv informēja Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre Dana Reizniece (ZZS). "Iepriekš tiesībsargājošām institūcijām bija tiesības pieprasīt saglabājamos datus (piemēram, IP adreses) tikai kriminālprocesa ietvaros. Tagad, ar šīm likuma izmaiņām, tas ir atļauts arī civilprocesa ietvaros, jo piemēram, prasību par goda un cieņas aizskaršanu ceļ civiltiesiskā, nevis krimināltiesiskā kārtībā. Tagad cilvēku iespējas aizsargāt savu godu un cieņu ir plašākas," skaidro D. Reizniece.Valsts policijas sabiedrisko attiecību pārstāve Zane Maskaļonoka informē, ka policijas iespējas pieprasīt IP adresi grozījumi likumā nemaina. "Taču no krimināllikuma ir izņemta norma par goda un cieņas aizskaršanu. Tagad šis jautājums ir jākārto civiltiesiskā kārtībā, ceļot prasību tiesā. IP adreses pieprasītājs tādā gadījumā ir tiesa, nevis policija," tā Z. Maskaļonoka.Lai cīnītos ar naidīgajiem komentāriem internetā, strādāja starpministriju darba grupa. Satiksmes ministrija (SM) kopā ar Tieslietu ministriju izstrādāja grozījumus Elektronisko sakaru likumā, paredzot personai iespēju vērsties tiesā, lai aizstāvētu savas tiesības civiltiesiska aizskāruma internetā gadījumos, proti, kad notikusi goda un cieņas vai personas neaizskaramības, privātās dzīves aizskaršana internetā, un arī saņemt atbilstošu tiesisko aizsardzību.Pašlaik cilvēkiem, kuri internetā ir aizskarti, nav pilnvērtīgu iespēju tiesiski aizstāvēt savas intereses. Pašlaik persona var iesniegt prasības pieteikumu tiesai, aizskārēja personas datus, taču, ja aizskārums noticis interneta vidē, šie dati cietušajai personai ir pieejami tikai ļoti retos gadījumos.Grozījumus trešajā laisījumā 19.maijā ir atbalstījusi Saeima. Grozījumus vēl ir jāizsludina valsts prezidentam, lai tie stātos spēkā.
Tiesnese: naidīgo komentētāju IP adrešu izprasīšana tiesām būs papildu slogs
Jaunā kārtība, ka tiesām, nevis policijai būs jāpieprasa naidīgo komentētāju IP adreses, radīs papildu slogu tiesām, kuras jau tagad pārāk daudz nodarbojas ar izmeklēšanas darbībām, norāda Ogres rajona tiesas priekšsēdētāja Maija Vētra. "Tiesas ir šausmīgi noslogotas. Mums būs jāpiespiež, lai mums dod ziņas, būs noteikts termiņš, cik ilgā laikā, un tālāk.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.