Citēšu viņa teikto portālam Delfi, kur viņš raksturo savu pieeju Transeiropas transporta tīklu programmas (TEN-T) īstenošanai jaunajā ES finanšu plānošanas periodā (2014-2020): «...esam izstāstījuši arī par Rīgas-Maskavas ātrvilcienu, un turpmākajā darbā mums ir jāpārliecina, ka šis ir Transeiropas, nevis Latvijas un Krievijas koridors. Rīga-Maskava var papildināt ātrvilcienu projektu Sanktpēterburga-Helsinki un tālāk Sanktpēterburga-Maskava, Maskava-Viļņa, Viļņa-Varšava un no Varšavas ārā uz Eiropu.»
Tātad Latvijas (!) satiksmes ministra izpratnē ES Transeiropas tīklu Baltijas jūras reģiona centrā atrodas... Maskava. Ideja par loģisko un TEN-T programmas filozofijai atbilstīgo ātrvilciena savienojumu Tallina-Rīga-Kauņa-Varšava tiek atmesta, bet parādās cita prioritāte - Maskavas vajadzības. Tallinas iedzīvotājiem, lai ar ātrvilcienu nokļūtu Varšavā, būs jādodas uz Helsinkiem, tad Sanktpēterburgu, tad uz Maskavu, tad - Viļņu un Varšavu!
Atgādināšu Baltijas valstis un Poliju savienojošā Rail Baltica projekta būtību, kas acīmredzot nepatīk Latvijas «labvēļiem» Maskavā. Rail Baltica bija vienīgais uz Baltijas valstīm orientētais liela mēroga ES transporta projekts, kuru izdevās iekļaut TEN-T programmā jau 2003. gadā. Tā politiskā būtība ir nodrošināt modernu dzelzceļa savienojumu starp ES centrālo daļu un jaunajām periferiālajām ES dalībvalstīm. Mērķis ir līdzīgs kā enerģētikas tīklos - savienot Baltijas valstis ES, pārtraucot to atkarību no bijušās PSRS infrastruktūras. Projekta ekonomiskā jēga ir gan attīstīt konkurētspējīgu piedāvājumu pasažieriem, gan pārvirzīt kravas no ceļiem uz dzelzceļiem.
Kādā situācijā projekts ir šobrīd? Kā nesen publicētajā ziņojumā vēsta projekta koordinators Pavels Telička, projekta pirmās kārtas mērķis - 2013. gadā nodrošināt vidējo vilcienu ātrumu 120 km/h no Tallinas līdz Varšavai - joprojām ir sasniedzams. Tas ļautu kravām šo attālumu pārvarēt divās diennaktīs, bet pasažieru satiksmē nodrošināt līdzvērtīgu ātrumu kā tagad maršrutā Rīga-Maskava. Pasažieri no Rīgas uz Tallinu varētu aizbraukt trīsarpus stundās, bet pievakarē, iekāpjot vilcienā Rīgā, nākamajā rītā būt Berlīnē.
Šīs iespējas, protams, nav salīdzināmas ar Rietumeiropas ātrvilcienu iespējām. Taču pat salīdzinoši pieticīgā projekta pirmā kārta, kas ļautu uzlabot «vecās» 1520 mm platās sliedes, diemžēl attīstās nevienmērīgi. Igauņi jau ir apguvuši savu TEN-T budžetu, Rail Baltica projektam rekonstruējot sliedes starp Tartu un Valgu. Lietuvieši patlaban veido divu platumu sliežu ceļu no Polijas robežas līdz Kauņai. No Latvijas vienīgā ziņa - projektā paredzētā sliežu ceļu rekonstrukcija finanšu krīzes dēļ atlikta līdz šā gada beigām... P. Telička sarunā ar šo rindu autoru bija tiešs - ja Latvija līdz šā gada vidum nenoslēgs līgumu par projekta īstenošanu, tā projektam paredzēto naudu zaudēs. Turklāt tā būs zīme, ka Latvija Rail Baltica nevēlas redzēt pat pirmās kārtas līmenī.