Piesardzīgāka ir Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kuras ģenerāldirektore Līga Menģelsone uzsvēra - šādai iniciatīvai nevajadzētu kļūt par sociālu funkciju.
Ministrs intervijā Latvijas Radio sacīja, ka nodarbinātības jautājumi ir tie, pie kā darbs viņa vadībā Ekonomikas ministrijā tiks sākts nekavējoties. Ilgtermiņa bezdarba problēmu D. Pavļuts piedāvāja risināt, motivējot uzņēmumus ņemt darbā ilgstoši nenodarbinātus cilvēkus.
"Valsts politikai jābūt vērstai uz to, lai cilvēki bez darba neatrastos ilgstoši, tāpēc ekonomikas ministra iniciatīva vērtējama pozitīvi. Nodokļu atlaides tiem uzņēmumiem, kas nodarbina un apmāca ilgstošos bezdarbniekus, ir viens no mehānismiem, kā, ieinteresējot un motivējot darba devējus, samazināt ilgstošo bezdarbnieku skaitu," portālam Diena.lv sacīja NVA pārstāve Madara Judeika.
Tāpat viņa norādīja, ka ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars Latvijā salīdzinot ar 2010. gada septembri ir palielinājies par 12%.
"LDDK māc bažas, ka ilgstošie bezdarbnieki nevēlēsies iesaistīties darba attiecībās ar darba devēju, jo pašreiz sociālo pabalstu sistēma nemotivē bezdarbnieku kļūt par darbinieku. Piemēram, ja darba devējs piedāvā strādāt kaut vai par minimālo algu, bezdarbnieks izvēlas izmantot visas sociālās apdrošinātās sistēmas iespējas nestrādājot vai, iespējams, strādā nelegāli," kritiskāka ir LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone.
Tomēr viņa atzina, ka LDDK šo ideju un iespējamos kritērijus būtu gatava apspriest kopīgi ar Ekonomikas, Labklājības un Finanšu ministriju, lai ministriju viedokļi tiktu saskaņoti un sasauktos ar Nodokļu politikas pamatnostādnēm 2011. – 2014. gadam.
Maizes ceptuves Lāči īpašnieks Normunds Skauģis pieļāva, ka šāda ideja iespējams palīdzētu samazināt bezdarbu, tomēr viss atkarīgs no tā, kā likums tiktu uzrakstīts un kā tiktu interpretēts.
"Noteikti, ka ir tādi uzņēmumi, kuri būtu gatavi to izmantot. Teorētiski arī es būtu gatavs, praktiski – tas ir atkarīgs no katra indivīda, kas meklētu darbu. Jebkurā gadījumā valstij ir jādomā kaut kādus risinājumus, kā cilvēkus atrgiezt atpakaļ darba tirgū," sacīja N. Skauģis.
Savukārt dārzeņu konservu ražotāja SIA Kronis direktors Aivars Svarenieks sacīja, ka šāds bezdarba risināšanas virziens būtu pareizāks nekā visi iepriekšējie. Tāpat viņš norādīja, ka būtu labi, ja bezdarbniekus apmācītu paši uzņēmumi.
"Nezinu, vai tas varētu bezdarba problēmu atrisināt, bet varu pateikt, ka bezdarbnieku apmācības programmas ir ļoti vienpusīgas un nav vērstas uz to, lai palīdzētu bezdarbniekiem," sacīja A. Svarenieks.