Lai gan ministri un premjere atbalsta ideju dažādu tehniskas dabas noteikumu izlemšanu uzticēt pašiem ministriem, tas neesot tik vienkārši un var nākties pat mainīt Satversmi.
Kā norādīja raidījums, pirms Latvijas okupācijas ministriem bija ļauts izdot savas instrukcijas. Tomēr pēc neatkarības atgūšanas no šādas kārtības atteicās, to atzīstot par neatbilstošu Satversmei.
Valdības apstiprinātā slaucamo govju un slaucamo kazu pārraudzības kārtība, kas regulē arī to, kā jāvērtē šo dzīvnieku eksterjers, ir tikai viens no piemēriem. Saskaņā ar valdības lēmumu kazu eksterjers tiek vērtēts deviņu punktu skalā. Tostarp ir jāvērtē pupu izvietojums pret zemi - cik tie ir stāvi vai slīpi. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka optimālais punktu skaits pupu izvietojumam ir pieci. Valsts sekretāru sanāksmē nupat pieņemtas izmaiņas šajos noteikumos, lai pārraudzības datus turpmāk varētu iesniegt ne vien papīra formātā, bet arī elektroniski. Tāpēc par labojumiem drīzumā būs jālemj arī visiem ministriem.
Līdzīgu piemēru ir daudz. Valdība ir apstiprinājusi formulu, kā aprēķināma kūtsmēslu krātuvju ietilpība. Ar Ministru kabineta noteikumiem tiek regulēts, kā jāuzvedas peldvietā. Ministru lēmums bijis nepieciešams, lai noteiktu, ka pēc sakaršanas saulē ūdenī ir jāiet lēnām. Valdība ir lēmusi, cik maksā biļete Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja apmeklēšanai, un Ministru kabineta akcepts bijis nepieciešams arī, lai noteiktu, kurā konkrēti dienā rīkojami skolēnu valsts pārbaudes darbi.
Par nepareizu šādu lēmumu pieņemšanas kārtību uzskata žurnālists Māris Zanders, kurš ikdienā seko līdzi valdības darbam. Viņaprāt, ir radīta sistēma, kurā visi ir zaudētāji.
"Īsā atbilde - protams, tas nav normāli. Ja mēs rūpīgi kaut kādā laika periodā skatāmies Ministru kabineta sēdes atklātās daļas, tad ir novērojama situācija - ja sākas kaut kāda ļoti tehnokrātiska diskusija, tad kādam no ministriem tas vienkārši pieriebjas. Tas cilvēciski ir saprotams. Parasti tas ir ārlietu ministrs [Edgars Rinkēvičs], kurš saka: "Kolēģi, par ko mēs te strīdamies?" kas no Rinkēviča vai no kāda cita viedokļa ir pareizi. Kāpēc viņam jāsēž un jāklausās kaut kāds tur stāsts? Tajā pašā laikā varbūt šādā veidā tas jautājums tiek apcirpts, lai gan to vajadzētu padiskutēt. Tikai cita lieta, ka ne tādā formātā. Kāpēc Rinkēvičam jātērē tur savs laiks? Līdz ar to beigās var būt, ka zaudētāji ir visi," sprieda Zanders.
Ar šādu situāciju nav apmierināta arī Valsts kanceleja. Juridiskā departamenta vadītāja Inese Gailīte atbalsta ideju, ka tiesības pieņemt noteikumus būtu arī katram ministram individuāli, lai vairs nebūtu par katru lietu bez izņēmuma jālemj valdības sēdē.
"Mēs pieņemam virkni noteikumu, kuri ir ļoti tehniski. Šeit ir nomenklatūras jautājumi, dažādas tabulas, kodi, kas attiecas uz ļoti šauriem nozares speciālistiem. Līdz ar to, izejot visu šo projektu saskaņošanas, pieņemšanas procedūru, tas kabineta darbs tiešām tiek diezgan pamatīgi noslogots," sprieda Gailīte.
Un arī ministri runā par pārmaiņu nepieciešamību. Visi aptaujātie uzskata, ka ir vērts lemt par iespēju uzticēt daļu noteikumu pieņemt konkrētās nozares ministram, kas ļautu valdības darbu padarīt efektīvāku.
Runājot par slaucamo govju un slaucamo kazu pārraudzības kārtību, kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) atzīst, ka tas ir ļoti labs piemērs. "Ir vairāki ļoti specifiski nozaru jautājumi, kur citas nozares ministrs nevar būt nekāds labais padomdevējs. Tas jau vien norāda, ka ir iespējams tādā veidā atslogot Ministru kabinetu un lielāku uzmanību vērst uz tādu lielu politisku, konceptuālu jautājumu risināšanu, kur patiešām ir nepieciešama dažādu ministru un ministriju iesaiste, kā piemēram, bēgļu jautājums. Citādāk tiešām šādiem būtiskiem jautājumiem dažkārt mums pietrūkst nepieciešamais laiks," vērtēja Melbārde.
"Tie ir tādi amizanti piemēri, bet droši vien gana labi, pat metaforiski, jo mēs redzam, ka kaut kādas tehniskas lietas - nianses būvniecībā vai enerģētikā - pieņemot, diez vai ministri līdz galam arī saprot, par ko balso. Tā ir prātīga doma. Protams, es saprotu, ka ir arī tādi tehniski ierobežojumi, ka Satversmes grozījumi, iespējams, ir nepieciešami. Bet es domāju, ka tas ir izdarāms un tas būtu arī jādara no tādas valsts pārvaldes efektivitātes viedokļa. Man tā doma patīk," tā savukārt sprieda ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Par tā dēvēto ministra noteikumu ieviešanu iestājas premjerministre Laimdota Straujuma (Vienotība). Šo tematu viņa ir aktualizējusi jau pagājušā gada rudenī, uzdodot Tieslietu ministrijai sagatavot priekšlikumus, kā varētu mainīt lēmuma pieņemšanas procesu valdībā.
"Kabinetā mums ir jādiskutē patiešām politiski lēmumi, nevis tie lēmumi, kur mēs šeit dažkārt ņemamies tehniski. Es pilnīgi atbalstu. Es pilnīgi atbalstu. Esmu to atbalstījusi jau desmit gadus no tā laika, kad es biju valsts sekretāre. Diez vai [jālemj] par zušiem un nēģiem, un dažādām citām lietām, kur diez vai mēs te visi saprotam, ko mēs pieņemam," teica Straujuma.
Diskusijas pavada tiesībzinātnieku strīdi. Kā skaidro juristi, lai atslogotu valdību, nāktos mainīt Satversmi. Tāpēc lieta ir sarežģīta. Gailīte norāda, ka jānodrošina, lai netiktu pārkāpts varas dalīšanas princips.
"Jautājumi par to, kas ir Ministru kabineta kompetence un kas ir ministra kompetence, tam būtu jāpieiet ļoti uzmanīgi," uzskata jurists Lauris Liepa, kurš ir viens no autoriem Konstitucionālo tiesību komisijas atzinumam par šo tematu.
Komisija ir secinājusi, ka ministra noteikumu ieviešanas lietderība ir strīdīga un saistīta ar vairākiem riskiem - vai ministra pieņemtie noteikumi būs juridiski kvalitatīvi, vai noteikumi nenonāks pretrunā ar valdības kopējo politiku, vai ministrs nerīkosies kādu šauru grupu interesēs. Lai gan tiesību eksperts aicina nenodarboties ar vispārināšanu, viņš norāda, ka teju vai ikvienā no valdības izdotajiem noteikumiem var būt politisks raksturs, lai cik tehniski tie arī šķistu.
"Ziniet, es teiktu tā, ka pat jautājums par to, vai Brīvdabas muzejs ir par brīvu vai tas ir maksas, vai varbūt pat obligāts pasākums visiem. Piemēram, iespējamiem bēgļiem, kurus mēs pieņemam Latvijā, varētu uzlikt par pienākumu apmeklēt Brīvdabas muzeju un valsts to subsidētu. Šis jautājums vairs nav vienkāršs vai tehnisks. Šis jautājums jau ir lielā mērā politikas jautājums," piemēru minēja Liepa.
Tikmēr premjere cer, ka tomēr izdosies atrast zelta vidusceļu un vienoties par tādām izmaiņām valdības lēmumu pieņemšanas procesā, lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva. Taču tas nenotiks tik drīz. Tieslietu ministrijai priekšlikumi ir jāsagatavo līdz nākamā gada beigām.