Neraugoties uz to, ka 2. februāra valdības un Krīzes padomes sadarbības sēdē tika nolemts pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 6. aprīlim – par to informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) –, tomēr vakardienas valdības sēdē, kad šis lēmums bija jāapstiprina un jāpieņem, tas tika atlikts.
Tāpat tika atlikta lēmuma apstiprināšana par to, ka pārtikas preču veikalos varēs iegādāties visu tajos pieejamo preču sortimentu. Atlikts arī lēmums par 1. un 2. klašu skolēnu klātienes mācību atsākšanu jaunnedēļ. Valdība šodien turpina sēdi, lai pieņemtu lēmumus.
Luksofors neatceļ strīdus
Šī situācija var radīt zināmu neizpratni, jo pēc otrdienas sadarbības padomes sēdes, kad premjers un citi ministri informēja par pieņemtajiem lēmumiem, kas valdības sēdē būtu tikai jāapstiprina, nekas neliecināja, ka valdības locekļu starpā ir kādas domstarpības.
Politologs Filips Rajevskis teic, ka tas, ja divu dienu laikā, starp otrdienu un ceturtdienu, valdībā var uzvirmot nesaskaņas par it kā saskaņotiem lēmumiem, liecina par koalīcijas vājumu un to, ka katrai partijai ir savs vēlmju saraksts, kurš tiek izspēlēts.
Tiesa, valdība apstiprināja Veselības ministrijas izstrādāto plānu Covid-19 drošības pasākumu mazināšanai pēc tā dēvētā luksofora principa. Veselības ministrs Daniels Pavļuts (A/P) atkārtoti uzsver, ka pašlaik Latvija ir vissliktākajā – tumšsarkanajā – situācijā, līdz ar to pagaidām nav nekāda pamata atvieglot ierobežojumus. Tas būtu iespējams vien tad, kad pašreizējie saslimstības rādītāji samazināsies trīs reizes.
D. Pavļuts arī min, ka skaidrs apliecinājums joprojām kritiskai situācijai ir stacionēto pacientu skaits. Katru dienu slimnīcās nonāk vidēji 101 cilvēks. Kopš janvāra sākuma par 57% pieaudzis to pacientu skaits, kuru veselības stāvoklis ir smags. Tāpat jāuzsver, ka Latvijā ir augstāka mirstība no Covid-19 nekā vidēji Eiropas Savienībā. Ministrs arī teic, ka ir izstrādāti rīcības scenāriji gadījumam, ja situācija tuvākajā laikā nevis uzlabosies, bet pasliktināsies.
Interesanti, ka valdības apstiprinātais luksofora princips, kuru prasīja arī sabiedrība, lai būtu skaidrība, kā rīkoties pie konkrētiem skaitļiem un izpaliktu garās diskusijas katrā valdības sēdē, tomēr gaidītos augļus nav nesis. Proti, neraugoties uz apstiprināto luksofora principu, valdība vakar tomēr nespēja vienoties nedz par ārkārtējās situācijas pagarināšanu, nedz ierobežojumiem. Tas skaidrojams ar dažādiem viedokļiem, kur, no vienas puses, ir epidemioloģiskā drošība, no otras puses – ekonomiskā situācija un aizvien pieaugošais spiediens no dažādām nozaru asociācijām, kas vēlas atcelt ierobežojumus to darbībai. Piemēram, gan Latvijas Tirgotāju asociācija, gan Skaistumkopšanas nozares asociācija uzstājīgi aicina atcelt ierobežojumus un ļaut tām strādāt.
Domstarpības ir arī jautājumā, kā rīkoties ar mācību atsākšanu klātienē mazajām klasēm. Izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP) uzskata, ka klātienes mācības jāatsāk no nākamās pirmdienas, savukārt Veselības ministrijas izstrādātajā un valdības apstiprinātajā plānā teikts, ka tas varētu notikt tad, ja, nemainoties veikto testu skaitam, pozitīvo testu īpatsvars samazinātos par 10%.
Saņems 1,65 miljardus Skaidrojot, kāpēc Latvijā ir augstāka mirstība no Covid19 nekā vidēji Eiropā, D. Pavļuts min vairākus iemeslus. Tie ir gan atšķirības mirstības statistikas uzskaitē, gan vispārējie veselības rādītāji, kas Latvijas iedzīvotājiem ir sliktāki, gan vāji finansētā veselības aprūpe, gan slimības uzliesmojums vairākos sociālās aprūpes centros, kas skāra tieši riska grupas, kuru mirstība no Covid-19 vidēji ir augstāka nekā kopumā.
Ja runā par atbalstu šajā smagajā situācijā, finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) informē, ka uzņēmumiem ir pagarināta pieteikšanās grantam apgrozāmajiem līdzekļiem līdz 1. jūnijam. Pašlaik tam ir pieteikušies 3600 uzņēmumi par kopējo summu 26 miljoni eiro. Ministrs norāda, ka Valsts ieņēmumu dienests grantu jau ir izmaksājis 90% uzņēmumu un vidējā summa ir 7000 eiro.
Savukārt dīkstāves pabalstos un algu subsīdijās ir izmaksāti 30 miljoni eiro. Kopš skaistumkopšanas nozarē dīkstāves pabalstiem var pieteikties paši nodarbinātie, pieteikumu skaits ir būtiski audzis. Par novembri un decembri no 9000 nozarē strādājošo pieteicās vien 1500, bet pašlaik šiem pabalstiem jau ir pieteikusies puse no visiem nozarē strādājošajiem. Līdz šim ir bijis tikai viens atteikums, kas bijis saistīts ar to, ka cilvēks jau trīs gadus nozarē nestrādā.
Pieteikšanās dīkstāves pabalstiem ir atvieglota arī patentmaksātājiem. Proti, viņiem ar patentu ir bijis jāstrādā tikai trīs mēneši, nevis, kā noteikts līdz šim, – seši. J. Reirs arī informē, ka Latvija no Eiropas Atjaunošanas fonda līdzekļiem varēs saņemt 1,65 miljardus eiro, kas tiks novirzīti tādām prioritātēm kā cilvēkresursi, ekonomikas digitalizācija, klimata pārmaiņas, tautsaimniecības pārorientācija uz augstāku efektivitāti un produktivitāti. Kultūras ministrs Nauris Puntulis sola, ka kultūras jomas nevalstiskās organizācijas varēs saņemt sešus miljonus eiro savas darbības atbalstam, no kuriem 40% būs grants, bet 60% – aizdevumi.