Valsts gatava stimulēt rūpniecības attīstību

Pēc neatkarības atjaunošanas ilgu laiku valdīja uzskats, ka Latvijā ražošana nav nepieciešama, jo tas tad nozīmētu izejvielu un energoresursu importu, nepieciešamību konkurēt ar tehnoloģiski attīstītākajām valstīm, tāpēc tika runāts par Latviju kā finanšu pakalpojumu centru. Pēdējā laikā politiķu retorikā saklausāmas rūpes par ražošanu. Kas pamatā attieksmes maiņai?

Valdības uzdevums ir gādāt par sabalansētu attīstību. Industriālā sektora īpatsvars IKP veidošanā šobrīd ir neadekvāti mazs – tikai 12%. Normāli jābūt vismaz 20%. Investīcijas rūpniecībā ģenerē arī nepieciešamību pēc daudziem dažādiem pakalpojumu biznesiem. Labs piemērs tam ir šobrīd augošais kokrūpniecības sektors, kur aizvien vairāk produktu ar augstu pievienoto vērtību. Nupat Ekonomikas ministrijā diskutējām par to, kā būtu attīstāma daudzstāvu koka apbūve – tā plaši izplatīta Centrāleiropā un Ziemeļeiropā, taču ne Latvijā. Bet tas var būt arī izdevīgs eksportprodukts, rēķinot pret pārdoto koksnes kubikmetru. Līdz ar to attīstītos pieprasījums pēc inženieru darba, dažāda veida ekspertīzēm, inovācijām, IT risinājumiem. Mēs, piemēram, diskutējām par ugunsdrošību, skaidrs, ka te var iesaistīties Valmieras stikla šķiedra, viņiem ir ļoti liela kompetence struktūru ugunsdrošības aizsardzībai utt.

Laba ziņa – ja skatāmies pagājušo gadu, rūpniecības attīstības dinamika pārsniedz vidējo ekonomikas attīstības dinamiku. Ja kopumā sagaidām rezultātu 4,5% šogad, tad rūpniecība ir 8,5%.

Bija gadi, kad šie rādītāji būtiski nosvārstījās atkarībā no tā, vai notika ražošana Liepājas metalurgā, vai ne.

Šobrīd rūpniecība ir daudz diversificētāka. Arī tas, ka Liepājas metalurgs ilgstoši nestrādā, apliecina, ka tas šos datus neietekmē.

Redzam, ka rūpniecības attīstība ir absolūti stratēģiska arī reģionu attīstībai – industriālās zonas attīstās Ventspilī, Jelgavā, Liepājā, Bauskā, Daugavpilī, Rēzeknē...

Tas arī attur darbaspēka aizplūšanu.

Precīzi, jā! Tas dod darba vietas un – it sevišķi, ja skatāmies rietumdaļu, to trīsstūri, ko veido Jelgava, Ventspils, Liepāja, – redzam ļoti lielu interesi no Skandināvijas valstīm. Ir ļoti sabalansēta dažādu valstu investoru interese šeit attīstīt visdažādākos rūpniecības uzņēmumus.