Laika ziņas
Šodien
Smidzinošs lietus

Romāns Meļņiks

Komunisma rēgs valdībā(23)

Aizvadītajā nedēļā uzmanību piesaistīja gan izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (Jaunā konservatīvā partija) paustais tikšanās laikā ar pedagogiem, gan Saeimā notiekošās debates pirms balsojuma par neuzticības izteikšanu viņai. Abi notikumi saistāmi arī saturiski, jo liela daļa no deputātu pārmetumiem bija ar atsauci uz iepriekš notikušo un aģentūras LETA atreferēto Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības padomes ārkārtas sēdi.

Suņi rej, bet...(4)

Valdība vienreiz jau uzkāpa uz grābekļa, tiešām tai pietiks dūšas kāpt vēlreiz? – šāds jautājums rodas, gaidot, kā beigsies Jaunās konservatīvās partijas centieni visiem spēkiem (kā stāsta, arī šantažējot ar balsojumu par FKTK vadītāju) panākt valdībai nelabvēlīga tiesas sprieduma pārsūdzēšanu saistībā ar lemto par LU rektoru. Ja būtu jāliek likmes, vismaz es deviņi pret viens liktu par to, ka arī šoreiz savu panāks partija, kas revolucionāro pārliecību vērtē augstāk par reālu, nevis deklaratīvu tiesiskumu. Kāpēc? Jo pārējie mīkstmiesīgi ļaujas šādām šantāžām, domājot vienīgi par saviem siltajiem krēsliem. Sabiedrības, ekspertu, pat tiesas paustais, kā izskatās, ir mazāk nozīmīgs.

Tiklīdz pieņems budžetu, sāks gatavot nodokļu izmaiņas(29)

Veidojot šo budžetu, esam orientējušies, ka šī ir četru gadu Saeima un ka solījumi tiek pildīti pakāpeniski ar tām iespējām, kas budžetā ir. Arī paraugoties ārpus mūsu valsts robežām, redzam, ka nevienai partijai nekur nav iespējams izpildīt solījumus vienā gadā, – intervijā Romānam Meļņikam saka finanšu ministrs Jānis Reirs.

Labajiem – ar ieteikumiem, sliktajiem – ar pātagu(10)

Ir ļoti laba budžeta pieprasījumu izvērtēšanas sistēma, tikai diemžēl caur šo sietu iet vien daļa, jo daudzas iniciatīvas uzrodas jau politisko lēmumu pieņemšanas gaitā un tās ne vienmēr ir pamatotas, saprotamas – intervijā Romānam Meļņikam atzīst valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Budžeta dalīšanā "kā pa savu ķešu"(2)

Valsts budžeta dalīšanas laikā parasti visvairāk mulsina tas, cik grūti nākas pierādīt naudas piešķīruma nepieciešamību daudzām ārkārtīgi akūtām vajadzībām un cik tam kontrastā viegli tiek izlemts un skaistās frāzēs ietērpts finansējuma palielinājums pašu lēmēju vajadzībām.

Citur ir, Rīgā nav(3)

Kārtējo reizi pagājušajā nedēļā dzirdēju nožēlas pilnu frāzi, ka, lūk, reģionos, kur mazāk cilvēku, koncertzāles sabūvētas, bet Rīgā nekā, lai gan vajadzētu, ka vispirms ir centrā. Var piekrist šai domai tādā ziņā, ka galvaspilsētā tiešām jau sen vajadzīga kārtīga, moderna koncertzāle, kur būtu mājvieta arī Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim (Dienā jau vairākkārt aktualizēts, cik nepiemērotās telpās šiem mūziķiem nākas strādāt), taču diez vai vietā būtu teikt, ka citur nevajadzēja, kamēr centrā nav.

Rēķinu kārtotāji(12)

Dīvaina ziņa bija šonedēļ par to, ka valdības lēmumu dēļ Rīgas dome 2020. gada budžetā zaudēs 116,6 miljonus. Vēl dīvaināka bija interneta saziņā vērojamā reakcija – prieks. It kā tā nauda, ko atņem Rīgas budžetam, būtu Saskaņas vai Gods kalpot Rīgai nauda, nevis rīdzinieku nodokļos nomaksāta un tātad arī rīdzinieku vajadzībām izmantojama. Valdības partijas mums pajautāja, vai piekrītam? Vai tiešām vienīgais, kas valdībā esošos un viņu fanātiskos atbalstītājus šobrīd interesē, ir faktiski savtīgā partiju cīņa par varu? Ja būtu citi pie varas, to naudu valdības partijas no pašvaldības budžeta "neizķeksētu"?

Nedrīkst piedāvāt to, kas liks vilties(4)

"Vienkārši iestāstīšana nedarbojas. Sabiedrībai vispirms ir jāpiedāvā alternatīvi risinājumi, un tikai tad var sākt pārliecināt, ka šis vai tas risinājums ir labāks nekā ierastais," Romānam Meļņikam sarunā par sabiedrības informēšanas kampaņu ietekmi uz cilvēku ieradumu maiņu klāsta politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.

Priekšvēlēšanu solījumu glābiņš?(14)

Valdības ieceres budžeta veidošanā sarunā ar Romānu Meļņiku komentē Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns.

Komforta slimība jāizslimo(9)

Iedomājies, viesnīcā daži grami sāls, eļļa, cukurs – katrs atsevišķā iepakojumā! Tiešām tā vajag katru porciju safasēt?! Tiešām nevar uz galda nolikt kopīgi lietojamus sāls un cukura trauciņus, eļļas pudelītes?! – apmēram ar šādiem vārdiem sākas saruna ar tuvu cilvēku, kurš nule atgriezies no tālāka ceļojuma.

Pārņemt Eiropas pieredzi(5)

Eiropas Komisijas jaunā sastāva formēšanās gaita neviļus vedina vilkt paralēles ar to, kā ierasti top mūsu valdības. Proti, kādi filtri vienā gadījumā tiek, otrā netiek izmantoti, lai augstos amatus nevarētu ieņemt acīmredzami nekompetenti, nevarīgi vai savā iepriekšējā darbībā sašmucējušies partiju ielikteņi.

Velk paralēles ar Jāņa Čakstes laiku(21)

Protams, varam lietot skaistus vārdus par Jāni Čaksti kā simbolu, līderi, lielu personību. Un nebūs pārspīlēts. Viņa paveiktais arī šodien der par piemēru Latvijas politikā un sabiedrībā – atzīst juriste Dita Plepa.

Elitārisms budžeta vārdā(7)

Situācijas, kad gribas pārsteigumā iesaukties: "Ak Dievs, vai tiešām politiskā tuvredzība nav ārstējama!?", nez kāpēc gadās aizvien biežāk. Īpaši, ja runa par izglītības jomu, kur amatpersonas jo īpaši tendētas budžeta līdzekļu taupīšanas vārdā it visu mazināt, sašaurināt, apvienot.

Vienmēr jārēķinās ar valsts ģeogrāfisko novietojumu. Saruna ar Ritvaru Jansonu(30)

Okupācijas muzejam nākotnē jābūt arī par kultūras, izglītības, informējošo centru, tajā jānotiek dažādiem pasākumiem ar starpnozaru saistību – lai Latvijas vēsturi parādītu ne tikai caur muzeja ekspozīciju, bet arī ar vizuālās mākslas, mūzikas, teātra palīdzību, – intervijā Romānam Meļņikam saka vēsturnieks, Saeimas deputāts Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK)

Reforma izglītībā – nepārtraukti. Trūkst domāšanas reformas(7)

Cik lielā mērā tās problēmas, ar kurām šobrīd saskaras gan pirmsskolas mācību iestādes, gan skolas, ir risināmas, uzlabojot pārvaldību, izmantojot modernākas metodes un varbūt pat lielāku daļu pakalpojumu uzticot privātuzņēmējiem, – Romāna Meļņika saruna ar Zani un Jāni Ozoliem.

Algas būs. Kaut kad...(6)

Nestabilitāte un nedrošība par nākotni – tie ir vārdi, kas raksturo gan izglītības, gan arī veselības jomā strādājošo situāciju. Tā, piemēram, valdība gan šovasar pieņēma grozījumus pedagogu darba samaksas noteikumos, paredzot no 1. septembra palielināt pedagogu minimālā atalgojuma likmi no 710 līdz 750 eiro, tomēr līdzekļus algu palielināšanai paredzēja tikai šā gada budžetā. Vai tie būs arī nākamo gadu budžetā? Jācer, lai gan pārliecības par to nevienam vēl nav.

Vispirms – cēloņi(3)

Ažiotāžu pēdējā laikā raisījis jautājums par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā. Vienā pusē ir tie, kas atbalsta jauno kārtību, saskatot ilgtermiņa ieguvumus, otrā pusē tie, kas vēlas, lai viss paliek pa vecam, jo biedē tieši ilgais saistību termiņš. Tad nu vieni biedē ar haosu, kas var iestāties, ja neejam to ceļu, kas iesākts, otri – ar iespējamo atkarību no viena pakalpojuma sniedzēja un augstākām izmaksām. Jācer, ka panikotāju saceltās putas drīz noplaks un uz daudziem jautājumiem, kas saistīti ar šo jomu, mēs gan saņemsim skaidras atbildes, gan varēsim raudzīties, kā saka, vēsu prātu. Tikmēr derētu vismaz nedaudz aizdomāties, kāpēc vispār mums šis jautājums aktuāls.

Čakša: Nevar visu gribēt uzreiz, ir jāvienojas par prioritātēm(11)

Iespējams, jādomā par to, lai divas jomas – veselība un labklājība – būtu kopā. Jā, bažas vienmēr ir par to, ka viena no jomām cietīs, bet tas jau nenozīmē, ka ir viens ministrs – katrai no šīm jomām vajag savu atbildīgo, bet svarīgi, lai šī ierēdniecība spētu strādāt kopā, – intervijā Romānam Meļņikam saka 13. Saeimas deputāte, kādreizējā veselības ministre Anda Čakša

Politiķi pārāk veselīgi?(1)

Rakstot interviju par veselības jomu, protams, arī ziņām par to pievērsu īpašāku uzmanību. Viena no tām – par to, kāda vecuma ārsti Latvijā ir pārsvarā – gan parādījās jau pēc tam, kad intervija bija uzrakstīta, taču labi iederas jautājuma par atalgojumu kontekstā, ko izrunājām ar bijušo veselības ministri.

Kur skolēni, tur skolotāji?(11)

Runājot par lielākajām problēmām izglītības jomā, kā pirmā nāk prātā politiķu visbiežāk pieminētā – mazās skolas lauku reģionos, kuras neesot racionāli uzturēt, jo skolēnu maz, attiecīgi arī nepietiekot finansējuma skolotāju algām, tāpēc trūkstot skolotāju utt. Bet tad nāk ziņa, kas sagrauj šādu priekšstatu par lietu kārtību vai drīzāk – nekārtību. Proti, pirms jaunā mācību gada sākuma Rīgā ir brīvas 385 pedagogu darbvietas, bet Latvijā kopumā brīvas varētu būt ap 500 pedagogu vakanču. Ievērojāt proporciju?

Iespējas atkarīgas no mēroga. Intervija ar Ventu Armandu Kraukli(15)

"Lauku novadi lielākoties nav pašpietiekami, tajos būtu jāiegulda resursi – un ne tikai nauda, arī laiks, enerģija, lai viss novads attīstītos," intervijā par administratīvi teritoriālo reformu Romānam Meļņikam klāsta Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

Domās ārpus Latvijas(8)

Manuprāt, nepietiekama uzmanība sabiedrībā, tostarp medijos, tika veltīta Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektora Andra Ķēniņa šajās dienās paustajam, ka bīstami strauji samazinās Latvijas informatīvā telpa, lai gan šī tēma vistiešākajā veidā saistīta ar Latvijas, kāda tā ir tagad vai kādu to arī turpmāk vēlētos redzēt vairākums latviešu, pastāvēšanu. Rakstu nepārstāstīšu, iesaku katram izlasīt, tas atrodams Diena.lv. Taču tēmai gribētos pieskarties, aktualizējot dažas tendences.

Radiāciju kontrolē gan gaisā, gan kravās(9)

Par radiācijas kontroli Latvijā ar Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra direktora vietnieci, Inspekcijas daļas vadītāju Mārīti Čaikovsku sarunājas Romāns Meļņiks.

Ar lepnumu būt starp tiem zinātniekiem, kuri nevaimanā(4)

Mūsu institūtam ir perfekts CV. Mēs zinām, kā no idejas par to, ka gribētu organismā regulēt kādu sīko daļiņu, nonākt līdz tam, ka to varētu izdarīt konkrētā molekula, un tad pateikt, vai tā molekula var pārtapt jaunās zālēs vai ne – intervijā Romānam Meļņikam stāsta Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) direktors Osvalds Pugovičs un vadošā pētniece Maija Dambrova.

Prezidenta pienākumu izpildītājs – teju lieki(4)

Valsts prezidents Egils Levits šajās dienās nācis klajā ar īpašas uzmanības vērtu paziņojumu. Tā būtība: atrodoties ārzemēs, Valsts prezidents, protams, savu pienākumu Latvijā pildīšanu var uzticēt Saeimas priekšsēdētājai vai, ja arī tā izbraukusi, kādai no tās biedrēm, tomēr mūsdienu sakaru līdzekļi teju vai visus no šiem iepriekš tradicionāli šādos gadījumos deleģētajiem pienākumiem ļauj pildīt pašam prezidentam, arī ārpus Latvijas esot, līdz ar to šī pienākumu pildīšana attiecināma tikai uz atsevišķām darbībām, nevis uz visu Valsts prezidenta pienākumu kopumu.

Skride: slimnīcas jāvada centralizētāk(25)

Ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāju Andri Skridi (A/P), kurš par situāciju Daugavpilī sasaucis komisijas ārkārtas sēdi, sarunājas Romāns Meļņiks.