Rīgas Pilsētbūvnieka darbinieki Rīgas domes amatpersonām un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) nosūtījuši ziņojumu, kurā aicina izvērtēt I.Gatera darbības. Ziņojums sūtīts arī TV3 raidījumam Nekā personīga. Savukārt I.Gaters sacīja, ka noraida izteiktos pārmetumus un paziņoja, ka vēstulē minētais ir "muļķības un izdomājumi".
Vēstule Rīgas domē saņemta 8.martā, bet 15.martā skatīta Rīgas Pilsētbūvnieka dalībnieku sapulcē. Uzņēmuma kapitāldaļu turētāja pārstāvja pilnvarotā persona Andris Ameriks (LPP/LC) uzdevis Rīgas domes audita un revīzijas pārvaldei veikt tematisko pārbaudi par iesniegumā minētajiem faktiem, apstiprināja Rīgas domes Īpašuma departamenta Komercdarbības nodrošinājuma pārvaldes priekšniece Ilze Spūle.
Savukārt KNAB vērsies pašvaldībā, lūdzot informēt par tās plānoto rīcību. Rīgas dome atbildējusi, ka darbinieku vēstulē minētie fakti nodoti izvērtēšanai Audita un revīzijas pārvaldē, tomēr tie tiek skatīti ārpus ierastās darba kārtības, tāpēc pārbaudes rezultāti varētu tikt sagatavoti līdz maijam. Pārvaldes direktore Aija Roziņa norādīja, ka atzinuma sagatavošanai nepieciešams aptuveni pusotrs mēnesis, tāpēc izskatīšanai Rīgas Pilsētbūvnieka dalībnieku sapulcē tas varētu tikt nodots maijā.
Par Rīgas Pilsētbūvnieka pārbaudē konstatēto audita un revīzijas pārvalde informēs arī KNAB.
Vēstulē, kas nonākusi arī aģentūras LETA rīcībā, darbinieki I.Gateru vaino koruptīvās darbībās un uzņēmuma resursu izšķērdēšanā personiskām vajadzībām.
2008.gadā, veicot dzīvojamās mājas renovāciju Rīgā, Dzirciema ielā 24, radusies nepieciešamība ēkas pagrabstāvā veikt papilddarbus par aptuveni 150 000 latu. I.Gaters toreiz bijis Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas vadītājs un, kā apgalvo uzņēmuma darbinieki, lai panāktu nepieciešamā finansējuma piešķiršanu, pieprasījis no būvuzņēmēja SIA CB (tolaik - Cēsu būvnieks) kukuli 10% apmērā no nepieciešamās summas. Uzņēmuma vadība atteikusies to maksāt, tāpēc finansējums nav ticis piešķirts, tomēr, gaidot lēmumu, daļa darbu jau tikusi paveikta. Tāpēc CB iesniegusi tiesā pieteikumu par Rīgas Pilsētbūvnieka maksātnespēju un naudas piedziņu. Tiesa uzņēmuma prasību apmierināja.
Vēstulē I.Gaters tiek vainots arī par atsevišķas dzīvojamās mājas iegādes lobēšanu dzīvojamo māju iepirkuma konkursā Siguldā 2008.gadā. Savukārt Rīgas 213.pirmsskolas izglītības iestādes rekonstrukcijas laikā I.Gaters būvniekiem esot pieprasījis veikt remontu savā jaunajā dzīvoklī. Remonta izmaksas bijušas vairāk nekā 30 000 latu un finansētas no bērnudārza rekonstrukcijas līdzekļiem, apgalvo vēstules autori.
Rīgas Pilsētbūvnieka darbinieki norāda, ka I.Gaters regulāri izmantojis uzņēmuma īpašumā esošo automašīnu Hyundai Trajet personīgām vajadzībām, pieprasot nodrošināt arī degvielu. Vēstulē norādīts, ka "grāmatvedības darbiniekiem un par automašīnu atbildīgajiem autovadītājiem pēc šiem izbraukumiem bija ļoti problemātiski sakārtot dokumentus atbilstoši likumdošanai". Tomēr I.Gateram automašīna nav likusies gana jaudīga, tāpēc viņš licis uzņēmuma valdei iegādāties ekskluzīvu automašīnu Chrysler Grand Voyager, kuru līdz šim brīdim pārsvarā lieto tikai pats, izmantojot arī šofera pakalpojumus.
Pāris mēnešus pēc iecelšanas uzņēmuma vadītāja amatā, I.Gaters 2009.gada sākumā, kad valstī izsludināti stingri taupības pasākumi, iegādājies automašīnu VolvoXC70, kas izmaksājusi vairāk nekā 30 000 latu.
Automašīnas iegādi I.Gaters pamatojis, sakot, ka tikai ar tādu ir iespējams izbraukāt visus būvlaukumus. Lai izvairītos no reprezentatīvas automašīnas statusa piešķiršanas spēkratam, I.Gaters esot panācis vienošanos ar SIA Mūsa motors, ka automašīna sākotnēji pārdota par zemāku cenu, bet pāris mēnešus vēlāk it kā nodrošināti drošas braukšanas kursi, tādējādi dzēšot cenas starpību. Vēlāk notikusi tikai viena nodarbība, par kuru esot samaksāti vairāk nekā 2000 latu, apgalvo darbinieki.
Darbinieki vēstulē sūdzas arī par I.Gatera darba stilu - tendenciozi tiekot vajāti uzņēmumā ilgāk strādājoši, kompetenti darbinieki, tiek veiktas nemitīgas reorganizācijas un pieredzējušie un profesionālie darbinieki tiek pazemināti amatos vai atlaisti, vietā pieņemot jaunus, nepieredzējušus un padevīgus darbiniekus. I.Gatera ikdienas darba stilam esot raksturīga pazemošana, noniecināšana un ņirgāšanās, rakstīts vēstulē.
Rīgas Pilsētbūvnieka darbinieki nosūtījuši ziņojumu KNAB priekšniekam Normundam Vilnītim, Rīgas mēram Nilam Ušakovam (SC), kā arī TV3 raidījumam Nekā personīga, lūdzot minētos faktus pārbaudīt un izvērtēt I.Gatera darbību atbilstību likumam Par valsts un pašvaldību līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu, kā arī lūdzot izvērtēt I.Gatera atbilstību ieņemamajam amatam.
I.Gaters ir informēts gan par vēstuli, gan ierosināto tematisko pārbaudi, taču darbinieku pārmetumus neatzīst. "Par vēstules saturisko pusi es varu teikt, ka divas trešdaļas no minētajām lietām attiecas uz laiku, kad es biju padomē, kurai faktiski ir pārraudzības funkcijas, nevis uzņēmuma vadības funkcijas. Ja tur kādi pārkāpumi ir, tad tie būtu adresējami tā brīža valdei. Katrā ziņā, lai Audita un revīzijas pārvalde veic pārbaudi un tad būs secinājumi. Es droši varu pateikt, ka tur ir pilnīgas muļķības un izdomājumi," sacīja I.Gaters.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, I.Gaters vairākkārt mainījis politiskās partijas. Politisko karjeru viņš uzsācis 2002.gadā, no partijas Jaunais laiks saraksta kandidējot 8.Saeimas vēlēšanās. I.Gaters ticis apstiprināts par Īpašu uzdevumu ministru reģionālās attīstības un pašvaldību lietās Einara Repšes (JL) valdībā. 2005.gadā I.Gaters ievēlēts Rīgas domē no partijas Jaunais laiks un ieņēmis amatus tādos pašvaldības uzņēmumos kā Rīgas ūdens, Rīgas Centrāltirgus un Rīgas Pilsētbūvnieks. 2007.gada nogalē I.Gaters izstājies no JL un, saglabājot amatus, iestājies TB/LNNK, kas tobrīd Rīgas domē nonāca pie varas.
Rīgas domes kapitālsabiedrība Rīgas Pilsētbūvnieks dibināta 2002.gadā ar mērķi attīstīt pilsētas dzīvojamā fonda būvniecību. Līdz 2008.gadam tā valdes priekšsēdētājs bija Guntis Grīnbergs. I.Gaters 2005.gadā iecelts par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju, paralēli vadot arī Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteju. Par Rīgas Pilsētbūvnieka valdes priekšsēdētāju I.Gaters kļuvis 2008.gada oktobrī.
Savā amatpersonas deklarācijā par 2009.gadu I.Gaters norādījis 24 958 latu un 5000 ASV dolāru bezskaidras naudas uzkrājumu, kā arī 4300 latu skaidras naudas uzkrājumu. Par darbu domē I.Gaters 2009.gadā atalgojumā saņēmis 2343 latus, Ekonomikas ministrijā - 4474 latus, SIA Rīgas ūdens - 2238 latus, pašvaldības AS Rīgas Centrāltirgus - 1081 latu, bet par darbu Rīgas Pilsētbūvniekā - 19 950 latus.
I.Gateram pieder zeme Siguldas novadā un māja Rīgā. Deklarācijā nav norādīts neviens I.Gateram piederošs vai tā valdījumā vai lietošanā esošs transportlīdzeklis. Par 2010.gadu I.Gaters amatpersonas deklarāciju vēl nav iesniedzis.