Vējonis atsauc Gobzema kandidatūru

"Patreizējā brīdī vairākuma atbalsta Gobzema kunga kandidatūrai nav, līdz ar to attiecībā uz divu nedēļu termiņu nav iespējams pašlaik nodrošināt vairākumu, tāpēc informēju, ka sagatavošu rīkojumu par Alda Gobzema kandidatūras atsaukšanu," paziņoja Vējonis, kurš ir pārliecināts, ka nebija kļūda izvirzīt Gobzema kandidatūru.

"Nekādā gadījumā. Tomēr vēlēšanas notiek, lai tiktu ievēlētas politiskās partijas un tās pārstāvētu noteiktu sabiedrības daļu. Katrā gadījumā KPV LV ir ievēlēta parlamentā un viņiem bija savs premjera amata kandidāts Aldis Gobzems, un līdz ar to es vadījos pēc sabiedrības dotā mandāta konkrētajai politiskajai partijai un konkrētajam Ministru prezidenta kandidātam. Katrā ziņā gribu teikt viņam paldies par to, ka viņš piekrita šajā nebūt ne vieglajā politiskajā situācijā, kāda ir parlamentā, uzņemties valdības veidošanas procesu," savu pirms divām nedēļām izteikto lēmumu komentēja Valsts prezidents.

Par to, vai nākamais premjera amata kandidāts varētu būt no Saeimā ievēlēto politisko partiju vidus vai ārpus tām, skaidrība būšot sarunu laikā.

"Jākonstatē, ka atsevišķām personām politiskajām partijām un atsevišķām personālijām joprojām ir lielas ambīcijas un valsts intereses ir noliktas otrajā vietā", viņš atbildēja, piebilstot, ka tas ir skumji, taču Vējonis turpināšot diskusijas ar politiskajām partijām, lai mēģinātu nonākt līdz kopīgam viedoklim par nākamo premjera amata kandidātu.

"Tas, vai viņš būtu no kādas no politiskajām partijām vai ārpus tām, noskaidrošoties sarunu laikā," viņš rezumēja.

Savukārt Gobzems pēc Vējoņa paziņojuma pauda, ka aizvadīto divu nedēļu laikā esot izdarījis visu iespējamo, lai viņa valdība kļūtu par realitāti. Pēc tam, kad piektdien Gobzems atsauca savu sākotnējo piedāvājumu partijām un izteica domu veidot bezpartejisku profesionāļu valdību, vienlaikus samazinot ministru skaitu. Viņš, saucot sevi par valstsvīru, uzsvēra, ka darījis visu, lai izveidotu labāko iespējamo valdību, tostarp arī esot paguvis apzvanīt vairākus profesionāļus, no kuriem, kā apgalvoja Gobzems, daži esot bijuši gatavi nākt talkā un iesaistīties Ministru kabineta darbā Gobzema vadībā. Šo personu uzvārdus viņš gan nenosauca.

Gobzems arī izteicās, ka esot zinājis par Aināra Šlesera interviju, kas piektdien tika publicēta laikrakstā Dienas Bizness. Tajā Šlesers mudināja veidot profesionāļu valdību un paudis atbalstu Gobzemam. Viņš gribējis Šleseru apsteigt, par tehnokrātu valdību paziņojot pirmais.

Jaunais politiķis, kurš šodien paziņoja, ka uz sarunu ar prezidentu neiet ar paceltu balto karogu, Vējonim paguvis izteikt trīs iespējamus valdības variantus, pat nosaucot konkrētus premjera amata kandidātus. Gobzems publiski nosauca arī savus antifavorītus - viņš neatbalstītu Attīstībai/Par! kandidātu Arti Pabriku premjera amatā, kā arī neatbalstītu Jaunās Vienotības pārstāvja un pašreiz vēl ārlietu ministra Edgara Rinkēviča kandidatūru.

Pēc Gobzema teiktā, jau no pirmās dienas bijis skaidrs, ka tikšot torpedēta arī viņa veidotā valdība. "Līdz ar to mēs izvēlējāmies tādu valdības veidošanas taktiku, lai to būtu iespējams izdarīt pēc iespējas sarežģītāk. Es gribu teikt, ka, pirmo reizi esot politikā, un varbūt daudzi nezina, kā notiek valdības veidošanas sarunas, un jāsaka atklāti, ka šīs sarunas ļoti daudz notiek ārpus parlamenta, dažādās kafejnīcās, ar dažādiem aizmugures spēlētājiem". Viņš stāstītīja, ka divas vai trīs reizes ar Viestura Koziola starpniecību esot mēģinājis sakontaktēt Attīstībai/Par! pārstāvis Edgars Jaunups. Tāpat nedēļas nogalē izskanējušais paziņojums par Edgaram Rinkēvičam piedāvāto vicepremjera amatu esot bijusi māņu kustība, jo to viņš esot pateicis tikai Arvilam Ašeradenam, lai pārbaudītu, vai šī informācija tiks izpausta tālāk. Tāpat visā sarunu periodā galvenais esot bijis jautājums par amatiem nevis nākamās valdības darbiem, vērtēja nu jau bijušais premjera amata kandidāts.

Vērojumi politiskajā procesā liecinot, ka "agrāk vai vēlāk mēs straujiem soļiem nonāksim līdz ārkārtas vēlēšanām" un jau ap to laiku, kad Doma laukumā tiks noņemta Ziemassvētku egle, visi atcerēsies par šiem viņa vārdiem. Savu lomu šajā spriedumā spēlējot arī viņa virzienā virzītie apmelojumi un stāsti, taču ar laiku viss nostāšoties savās vietās.

Jau vēstīts, ka Vējonis 26. novembrī aicināja Gobzemu paveikt to, kas neizdevās Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderim Jānim Bordānam - sastādīt valdību un nodrošināt tai parlamenta vairākuma atbalstu. Prezidents šim uzdevumam atvēlēja divas nedēļas laika, un 10. decembris bija pēdējā diena, kad varēja izšķirties Gobzema valdības veidošanas centienu liktenis.

Sākotnēji ārpus valdības veidošanas sarunām bija tikai Saskaņa, bet par Gobzema valdības modeli diskutēja visas tā dēvētās latviskās partijas - KPV LV, JKP Attīstībai/Par!, Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA), ZZS un Jaunā Vienotība. Kā pirmos no sarunām Gobzems izslēdza Attīstībai/Par! (A/P!). Pabriks intervijā TV 3 raidījumam Nekā personīga arī atļāvās kritizēt Vējoņa lēmumu, proti, Bordāna un Gobzema nominēšanu, nosaucot to par kļūdu. Vējonis pēc paziņojuma par Gobzema nominācijas atsaukšanu žurnālistiem norādīja, ka tā nedomā -

Gobzemu viņš nominējis, vadoties pēc vēlēšanu rezultātiem.

Viņa centienus visu šo divu nedēļu laikā arī aizēnoja jautājums par to, vai Gobzems varētu saņemt pielaidi valsts noslēpumam. Kā intervijā Neatkarīgajai Rīta Avīzei izteicās Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis, Gobzema vērtēšana varēja ilgt pat pusgadu. Tādējādi, ja viņam būtu izdevies izveidot valdību un nodrošināt tai atbalstu Saeimā, Gobzems teorētiski varēja kļūt par premjeru bez pielaides valsts noslēpumam. Kā portālam Diena.lv aizvadītajā nedēļā norādīja Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Uģis Romanovs, "ļoti šaubos, ka tāda kombinācija kā premjers un pielaides trūkums ir savienojama.

Pēc tam, kad Gobzems bija izraisījis vairāku sarunu partneru bažas saistībā ar saviem izteicieniem, ka vajadzētu pārskatīt kārtību, kādā tiek piešķirta pielaide valsts noslēpumam, domstarpības izcēlās arī par ZZS dalību valdības veidošanas sarunās. Bez A/P! Gobzema valdībai teorētiski būtu 64 balsis parlamentā, bet bez ZZS vairākums kļūst visai nestabils - vien 53 balsis. Uz ZZS izslēgšanu no sarunām uzstāja JKP, kura ar zaļzemniekiem publiskajā telpā apmainījās arī ar visai skarbiem apvainojumiem.

Gobzems sākotnēji centās pārliecināt JKP pārdomāt un tomēr piekrist darbam valdībā kopā ar ZZS, kamēr JKP norādīja, ka Gobzemam vajadzētu "izlīgt" ar Attīstībai/Par!. Par ZZS dalību Gobzema valdības modelī domstarpības izcēlās arī pašās KPV LV rindās.

Pēc tam Gobzems nāca klajā ar savu plānu "B" - proti, izteica domu par bezpartejisku profesionāļu veidotu valdību, kas bija jāpagūst nedēļas nogalē. Šodien Gobzems pie Vējoņa devās ar trim piedāvājumiem, bet nu acīmredzams, ka neviens no tiem Valsts prezidentu nepārliecināja.

(papildināta visa ziņa)