LPP/LC piedāvā arī savu ministru kandidātu sarakstu, kurā ir valdības darbā jau pieredzējušie Ainars Baštiks, Andris Bērziņš, Juris Radzēvičs, Dainis Turlais un pats A. Šlesers kā premjera kandidāts. Ja partija iekļūtu Saeimā, arī tās frakcijā, visticamāk, būtu pieredzējušie politiķi, kuriem parasti priekšroku dod A. Šlesera partiju vēlētājs.
Neviena Saeimā pārstāvēta partija neuzrāda tik lielu biedru
skaitu kā Šlesera Reformu partija LPP/LC, kurai esot 3772 biedri.
Tajā pašā laikā nevienai Saeimā pārstāvētajai partijai nav tik
mazas ietekmes kā šim politiskajam spēkam, kas iepriekšējās
vēlēšanās nestartēja ar savu sarakstu, bet kopā ar Tautas partiju
nodibināja apvienību Par labu Latviju!. Tā ieguva astoņas
vietas - no tām trīs bija LPP/LC. Apvienība 10. Saeimā bija
opozīcijā.
Pēc BNS pasūtījuma veiktās Latvijas faktu pēdējās aptaujas, par LPP/LC būtu gatavi balsot 1,3% vēlētāju. Zaudējusi atbalsta punktus reģionos, LPP/LC, iespējams, tos vēl nav zaudējusi kristīgajās konfesijās. Sarakstā ir cilvēki no tām, arī no Jaunās paaudzes - iepriekšējo vēlēšanu pieredze rāda, ka tās pārstāvji diezgan vienprātīgi atbalsta tieši šo partiju.
A. Šleseram raksturīga sišanās pret gandrīz jau aizvērtām durvīm un arī pārdroši, vēlāk aizmirsti solījumi, piemēram, pārvērst Rīgas Centrāltirgu cilvēkiem tīkamā izskatā - bijušā LPP/LC biedra Daiņa Liepiņa neilgajā vadīšanas laikā patiešām bija sākušās pārmaiņas - vai apvienot Rīgu ar Jūrmalu. Ideju par Latviju kā finanšu un biznesa centru un bagātīgu investīciju piesaisti viņš nav atmetis joprojām.
Lai nokļūtu pie iespējas to īstenot, A. Šlesers neiezīmē sarkanās līnijas un varot sadarboties pilnīgi ar visiem - gan Saskaņas centru, gan Visu Latvijai!-TB/LNNK. Politiskā realitāte var izrādīties tāda, ka vienīgās iespējas nonākt valdībā partijai ir, ja vairākumu veido SC un Zaļo un Zemnieku savienība, jo aptaujās populārajai ZRP ir sarkanā līnija - oligarhu ietekmē esošie politiskie spēki. LPP/LC līdera vārds šajā kontekstā figurē mediju ziņās, kas vēstīja arī par viņa iztaujāšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Kad V. Zatlers rosināja Saeimas atlaišanu, kā pēdējo pilienu viņš minēja Saeimas nevēlēšanos dot atļauju veikt kratīšanu A. Šlesera dzīvesvietās. A. Šlesers pats droši saka, ka tam pamata nav, jo esot jau pagājuši vairāki mēneši, bet nekādi viņa nodarījumi neesot atklāti.
Pilnu rakstu, komentārus un analīzi lasiet laikraksta Diena pirmdienas numurā!