Pašvaldību budžeti būtu nevis jāsamazina, bet gan jāpalielina, ja valsts plāno samazināt savu līdzdalību sociālajā palīdzībā, bet palīdzības pieprasītāju skaits turpina augt ,jo patiesais bezdarba, jo īpaši ilgstošā bezdarba, līmenis reģionos aizvien ir katastrofāls un valsts politikas dēļ aug komunālo pakalpojumu izmaksas.
Pašvaldību rocība un rīcībspēja vistiešākajā veidā ietekmē katra Latvijas iedzīvotāja dzīvi. Bērnudārzi, skolas, komunālie pakalpojumi, ielas, ceļi, daļēji medicīniskā palīdzība, vietējā kultūras un sporta dzīve, sociālā palīdzība - tas viss un daudz kas cits ir pašvaldību atbildībā.
"Diemžēl pēdējo gadu valdošo koalīciju politika ir bijusi smagāko budžeta konsolidācijas daļu "uzkraut" tieši uz pašvaldību pleciem, kas pasliktina iedzīvotāju situāciju. Kopš 2008.gada valsts budžets ir samazināts par 7,6%, bet pašvaldību budžeti par 26,3%. To jo īpaši smagi izjūt reģionu pašvaldības, kuru budžeti arī izaugsmes gados nebija lieli, bet pašlaik ir grūti pildīt viselementārākās funkcijas. Tāpēc tālāka pašvaldību budžetu samazināšana ir nepieļaujama, uzsvēra Krauklis.
Tāpat nav pieļaujama pašvaldību aizņemšanās limita samazināšana, jo tas nozīmēs jebkādas attīstības neiespējamību reģionos. Tas, ka valdošajai koalīcijai ir ļoti maza pārstāvniecība pašvaldību vadībā nenozīmē, ka ir pieļaujama pašvaldību diskriminācija un sava veida politiskā izrēķināšanās, jo rezultātā galvenie cietēji būs nevis politiskie oponenti, bet gan pašvaldībās dzīvojošie iedzīvotāji ,kas savukārt veicinās viņu tālāku dzīves līmeņa pazemināšanos un palielinās emigrācijas plūsmu. Tas nav pieļaujami un attaisnojami, teikts Vidzemes partijas valdes paziņojumā.
Kā ziņots, valdība ar pašvaldībām vēl plāno diskusijas par iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījuma proporciju 2012.gadam un tā maiņu. Patlaban pašvaldības saņem 82% no nodokļa ieņēmumiem, bet valdības pozīcija būs šo proporciju samazināt. Rīt, 7.novembrī, ar LPS domi plānotas valdības sarunas, pēc kurām arī varētu būt skaidrs, cik lielu nodokļa daļu pašvaldības saņems nākamgad.
Pašvaldības vēlas saņemt 84%, bet valdības pozīcija varētu būt par 82%, 81%, vai 80% no nodokļu ieņēmumiem.