Saeimas ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis norāda, ka uz vietu Eiropas Parlamentā no šīs politiskās organizācijas rindām startēs Saeimas deputāts Andris Bērziņš. Vēlēšanos balotēties paudusi arī deputāte Iveta Grigule, Uldis Augulis, Raimonds Vējonis, Kārlis Seržants, kā arī Armands Krauze.
Vienotības sarakstā EP vēlēšanās kandidēs jau esošie eiroparlamentārieši - Sandra Kalniete, kas varētu startēt ar pirmo numuru sarakstā, Krišjānis Kariņš, Kārlis Šadurskis un Inese Vaidere. Viņiem gan varētu nākties konkurēt arī ar citiem Vienotības politiķiem, piemēram aizsardzības ministru Arti Pabriku, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, norāda raidījums.
"Pirmajā reizē acīmredzot politiķi ne līdz galam bija pamanījuši, kā saka, šī kumosa gardumu un rezultātā gandrīz vai nācās pierunāt kandidātus kandidēt Eiroparlamenta vēlēšanās. Tad tagad, protams, gribētāju ir vairāk nekā nepieciešams," garo kandidātu rindu komentē Vienotības līderis premjers Valdis Dombrovskis.
Bez Vienotības deputātiem patlaban Eiroparlamentā ir pārstāvēti vēl pieci politiķi. Roberts Zīle, kurš jau strādājis divos sasaukumos no tēvzemiešu saraksta, gatavojas kandidēt atkārtoti un varētu būt Nacionālās apvienības pirmais numurs. Savukārt Ivars Godmanis, kurš tagad palicis bez partijas, jo LPP/LC ir likvidēta, vēl domā, vai kandidēt. Galīgo lēmumu nav pieņēmusi arī Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā pārstāve Tatjana Ždanoka.
Skaidru atbildi par atkārtotu kandidēšanu nav snieguši no SC ievēlētie Aleksandrs Mirskis un Alfrēds Rubiks. Mirskim tagad ir pašam sava partija, savukārt Rubiku Saskaņas centra sarakstā partijas vadība vairs nevēloties redzēt.
Raidījums atgādina, ka katra no astoņām deputātu vietām Briselē ir gards kumoss, proti, tas ir labi apmaksāts darbs. Eiroparlamentārieša mēneša alga ir gandrīz 8000 eiro pirms nodokļu nomaksas jeb 5500 latu, kas teju četras reizes pārsniedz Saeimas deputāta atalgojumu. Turklāt papildus algai eiroparlamentārieši saņem arī virkni kompensāciju un piemaksu. Ik mēnesi vairāk par 4000 eiro ir atvēlēti sava biroja uzturēšanai. Tiek kompensēti arī ceļa izdevumi uz darbu Briselē vai Strasbūrā, apmaksājot biznesa un pirmās klases biļetes, bet komandējumiem gadā var tērēt vairāk nekā 4000 eiro. Papildus tam, komandējumu laikā tiek maksāta dienas nauda - 300 eiro Eiropas Savienības valstīs, bet 150 eiro dienā, ja komandējums ir ārpus ES.
Nauda atvēlēta arī deputāta palīgu algošanai. Finansējums pārsniedz 21 000 eiro mēnesī. Savus radiniekus algot nav atļauts, bet eiroparlamentārieši šo naudu izmanto, lai palīdzētu saviem partijas biedriem. Ir ierasta prakse par palīgiem nolīgt kādu no savējiem partijā, norāda raidījums.
Tāpat, beidzot darbu Briselē, ir nopelnīta arī iztikšana vecumdienām - pensija tiek aprēķināti procentuāli no algas par katru nostrādāto gadu. Ja Eiroparlamentā pavadīts viens sasaukums - pieci gadi - pensija ir ap 1400 eiro.