Zaļā enerģija Latvijā būs dārgākā Baltijā
Būtiskas izmaiņas nedēļu ilgā saskaņošana nav nesusi — atbalsta tarifi zaļās enerģijas ražošanai Latvijā aizvien ir virs Eiropas valstu vidējiem rādītājiem. Ja valdība otrdien, otrreiz izskatot Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus noteikumos par atbalstu atjaunojamajiem energoresursiem, tos pieņems — elektroenerģijas lietotājiem Latvijā par zaļo enerģiju būs jāmaksā arī vairāk nekā abās kaimiņvalstīs.
Grozījumi noteikumos sagatavoti, jo iepriekš tajos noteikto valsts atbalstu zaļās enerģijas ražošanai, kas izpaužas enerģijas obligātajā iepirkumā par paaugstinātu tarifu, kuru īsteno Latvenergo, eksperti atzina par pārsteidzoši dāsnu. Kritizētos noteikumus pieņēma Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība vienā no pēdējām sēdēm. Līdz ar grozījumiem atbalsta tarifi visiem zaļās enerģijas veidiem — vējš, mazie HES, biogāze un biomasa — samazināti vidēji par 20—30%, tomēr tie aizvien ir dāsnākie Baltijā.
Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) uzskata, ka šie tarifi ir kompromiss starp sabiedrību un zaļās enerģijas ražotājiem. Zemāki tarifi apdraudētu atjaunojamo resursu attīstību. Salīdzinājums ar Eiropas valstu vidējiem tarifiem neesot vietā, jo daudzās valstīs esot vēl citi atbalsta mehānismi.
Kompromisu ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) nedēļu ilgajā diskusijā EM nav izdevies panākt. Regulators, kā liecina SPRK atzinums EM, aizvien uzskata — nav pieņemami, ka piedāvātās atbalsta cenas ir virs ES valstu vidējās. Nav saprotams, kāpēc Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai jāsedz augstākas izmaksas nekā citās valstīs, norāda SPRK. Regulators piedāvājis zaļās enerģijas atbalsta cenu noteikt terminētu un ne augstāku kā citām Baltijas valstīm. Biogāzei tarifu piedāvāts noteikt, piemēram, līdzīgi kā Austrijā, kur cena atkarībā no stacijas jaudas veido 8—11,5 santīmus par kwh.
SPRK padomes loceklis -Ivars Zariņš uzsver, ka ar pašreiz piedāvātajiem noteikumiem vienai uzņēmēju grupai valsts radījusi īpaši labvēlīgus nosacījumus uz pārējās sabiedrības rēķina. Viņa skatījumā dāsnais atbalsts nākotnē nenāks par labu arī pašiem zaļās enerģijas ražotājiem, jo vienotā ES enerģijas tirgū, uz kādu Latvija tiecas, viņu ražotā zaļā enerģija nebūs konkurētspējīga.
Pirmdien koalīcija, pēc A.Kampara teiktā, deva principiālu atbalstu grozījumu pieņemšanai. Tas vedina prognozēt, ka valdība šoreiz tos pieņems.
Laba ziņa līdz ar grozījumiem ir biogāzes ražotājiem, jo EM palielinājusi par paaugstinātu tarifu iepērkamās enerģijas kvotas. Tas nozīmē, ka tiesības ražot biogāzes enerģiju un pārdot to obligātajam iepirkumam saņems arī tie, kuri iepriekš palika ar garu degunu, jo visas kvotas tika ar Liepājas lieluzņēmēju Andri Griģi saistītām firmām.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
sdsd
Cik maksā zaļā enerģija Baltijā?
Igaunija
Visa veida atjaunojamajiem resursiem (vēja, ūdens, bio) 5,2
Lietuva
Vējš (līdz 2020.gadam) 6,1
Mazie HES 5,27
Biogāze un biomasa 6,1
Latvija*
Vējš (stacijas līdz 2,5 MW) 11,7—12,8
Vējš (stacijas virs 2,5 MW) 6,7— 9,58
Mazie HES** 10,8 — 13,9
Biogāze 12,9 —15,23
Biomasa 12,8 — 16,5
*EM piedāvājums, jālemj valdībai
**pieļauj tarifa samazinājumu, līdz pirmdienas vakaram vēl nebija skaidrs, kāds būs EM piedāvājums
Igaunija
Visa veida atjaunojamajiem resursiem (vēja, ūdens, bio) 5,2
Lietuva
Vējš (līdz 2020.gadam) 6,1
Mazie HES 5,27
Biogāze un biomasa 6,1
Latvija*
Vējš (stacijas līdz 2,5 MW) 11,7—12,8
Vējš (stacijas virs 2,5 MW) 6,7— 9,58
Mazie HES** 10,8 — 13,9
Biogāze 12,9 —15,23
Biomasa 12,8 — 16,5
*EM piedāvājums, jālemj valdībai
**pieļauj tarifa samazinājumu, līdz pirmdienas vakaram vēl nebija skaidrs, kāds būs EM piedāvājums
Seko mums
Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!
Ziņas e-pastā
Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!