Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +3 °C
Daļēji apmācies
Otrdiena, 19. novembris
Liza, Līze, Elizabete, Betija

Zālīte: jāizšķiras, vai gribam palikt latvieši

Jāizšķiras, vai gribam palikt latvieši, jo reizēm rodas iespaids, ka mūsu tautas dzīvotgriba nav tik stipra, kādai tai vajadzētu būt. Tā intervijā Latvijas Avīzē izteikusies dzejniece un dramaturģe Māra Zālīte."Atrodoties NATO, esam militārā drošībā. Būdami Eiropas Savienībā, pat neraugoties uz krīzi, esam relatīvā ekonomiskā drošībā.

Tomēr vienīgi mums pašiem ir jārūpējas par savu garīgo, domāšanas, kultūras neatkarību. Jāizšķiras, vai gribam palikt latvieši, jo reizēm rodas iespaids, ka mūsu tautas dzīvotgriba nav tik stipra, kādai tai vajadzētu būt. Bet nevienu jau nevar piespiest izmantot brīvību savā labā un gudri ar to apieties," saka M.Zālīte. Viņasprāt, šobrīd lielākā Latvijas problēma ir izceļošanas drāma. "Domāju, ka vismaz divas trešdaļas aizbraukušo pie labas gribas Latvijā būtu sev atraduši realizācijas iespēju. Bet tajā pašā laikā, kad vēlos iegādāties īstu zemnieku sētā augušas vistas gaļu, man saka: tas nav iespējams. Arī mums pašiem jākļūst pret sevi paškritiskākiem," saka dzejniece.Runājot par integrācijas jautājumiem, M.Zālīte izteikusies tā: "Patiešām, kādu laiku ticējām, ka izdosies bezmaz pārtaisīt krievus par latviešiem. Tas nenotiks un nav arī vajadzīgs. Integrācijas pamatā jābūt lojalitātei pret valsti, kas sevī iekļauj cieņu pret tās kultūru un valodu. Lojalitātes jēdzienā ietilpinu izpratni – šī ir Latvijas valsts, es pakļaujos tās likumiem, es atzīstu latviešu valodu par vienīgo valsts valodu un nenostājos pret tās interesēm kādas citas valsts labā.""Neesmu tik droša, ka krieviem būtu jāspiež mīlēt Raini vai Latvju dainas. Tas, ka mazākumtautības izkopj savu kultūras identitāti, ir civilizēti, likumīgi un labi, jo bagātina sabiedrību. Bet ar vienu nosacījumu – ja latviešu nācija nejūtas apdraudēta. Mūsu demogrāfiskā situācija tomēr ir tāda, ka dziļi zemapziņā latvieši nejūtas droši. Tā ir mūsu nācijas psiholoģiska problēma, jo esam dziļi ievainota nācija, kas 20. gadsimtā zaudējusi trešdaļu sava dzīvā spēka. Darbojoties "Likteņdārza" projektā, zinu, ka ir 600 tūkstoši cilvēku, kurus esam zaudējuši nepārtrauktajos karos un represijās. Šo psihotraumu mums vajadzētu iemācīties racionāli pārvarēt," teica M.Zālīte.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies Andorijs Dārziņš

Andorijs Dārziņš 16.01.1953. – 17.11.2024. Atvadīšanās piektdien, 22. novembrī, plkst. 14.00 Rīgas Kremācijas centra mazajā zālē. Tuvinieki

Bijušo čekistu nav

Jānis Ādamsons par ministru un sabiedriskā izlīguma ideju 1994. gadā.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas