Žaneta Ozoliņa: Pasaules degpunktā

**Finanšu krīze un klimata pārmaiņas**2009. gads bija laiks, kad tika piedzīvoti vairāki būtiski pavērsieni, kuru ietekmi un nozīmi varēsim vērot ne tikai šogad, bet arī 2011. un arī vēlākos gados. Šogad starptautiskās sabiedrības uzmanības lokā vēl joprojām būs globālā finanšu krīze, kas 2009. gadā sasniedza savu augstāko punktu, provocējot izmaiņas domāšanā, tostarp apziņu, ka daži procesi, kas kādreiz tika uzskatīti par nevadāmiem, tomēr ir jāvirza noteiktās gultnēs. Tādēļ šogad noteikti tiks meklētas idejas, kā stiprināt valdību un starptautiskās sabiedrības spēju pārvaldīt procesus finanšu tirgos.Otrs būtisks pavērsiens attiecas uz klimata pārmaiņām – ja sākotnēji šis jautājums nodarbināja tikai dažus dabas aizstāvjus, pēc tam nokļuva nevalstisko organizāciju uzmanības lokā, tad 2009. gads bija pirmais, kad vairs nevienas valsts valdība nevarēja norobežoties no ar klimata pārmaiņām saistītiem jautājumiem, sakot, ka ir valstis, kuras tās neskar. Tam, ka klimata pārmaiņu problemātika ieņemt pastāvīgu vietu starptautiskās sabiedrības dienaskārtībā, apliecinājums bija nesen notikušais Kopenhāgenas samits. Diemžēl masu mediju uzmanības fokusā vairāk bija demonstrācijas un protesti, nevis samitā apspriestie jautājumi un notikušās diskusijas, kas apliecināja, ka klimata pārmaiņu jautājums nav īsā termiņā atrisināms. Ilgtermiņa risinājumi varētu iezīmēties nākamajā samitā, kas šī gada beigās notiks Meksikā.Šogad jaunus pavērsienus varētu iegūt arī dažādi starptautiski konflikti Tuvajos Austrumos, kuri gan nesākās 2009. gadā, bet jau agrāk, piemēram, Irānas kodolprogrammas attīstība un starptautiskās sabiedrības reakcija uz to.Multilaterālajās attiecībās pieaugs tā dēvēto_ G 20_ valstu ietekme. Šīs valstis pārvalda aptuveni 90 % no pasaules iekšzemes kopprodukta un ap 80 % globālās tirdzniecības procesu notiek starp šīm valstīm vai ap tām, tādēļ_ G 20_ būs ļoti liela loma globālās finanšu krīzes seku mazināšanā.  **Kādu ceļu ies ES?**Pastiprinātu ANO, NATO un Eiropas Savienības uzmanību noteikti piesaistīs Irāka un Afganistāna. ASV ir apņēmusies līdz šī gada augustam izvest karaspēku no Irākas, kur politiskā situācija vēl joprojām ir ļoti nestabila. No vienas puses starptautiskā sabiedrība ir apsveikusi šo lēmumu, bet karaspēka izvešana var izprovocēt ievērojamu konfliktu saasināšanos. Tas pats attiecas arī uz Afganistānu. ES loma šajā reģionā varētu pieaugt, iesaistoties civilās palīdzības programmās un nosakot to virzienu.2010. gadā ES būs tiks pievērsta ļoti liela uzmanība – savienības integrācijas virzienu noteikts Lisabonas līguma spēkā stāšanās un jaunā Eiropas Komisijas sastāva pilnvaru apstiprināšana. Vēl joprojām ir atklāts jautājums par tā dēvēto ES prezidenta institūciju – tā tiks veidots viņa kabinets, kāda būs viņa dienaskārtība. Ir divi iespējamie ES prezidenta institūcijas attīstības scenāriji. Pirmais – ES prezidents kļūst par tādu kā vienojošu pārmijnieku, konfliktu nogludinātāju. Tieši šo aspektu kā galveno vēl nesen minēja Hermana van Rompeja atbalstītāji, ka viņš varētu pildīt šo pārmijnieka lomu. Otrs scenārijs – ES prezidents kļūst par visas ES līderi, kas spēj noteikt bloka attīstības vīziju un virzīt to. Svarīgi ir arī tas, kā attīstīsies ES ārlietu ministra institūcija. Ja ES gatavojas kļūt par svarīgu globālu spēlētāju, liela loma būs arī ES attīstības komisāram Andrim Piebalgam.Līdz ar jaunā Eiropas Komisijas sastāva apstiprināšanu sāksies ļoti nopietnas debates par ES politikas reformēšanu tādās jomās kā lauksaimniecība un ES budžeta plānošana.  **Ietekmes un lomu pārdale**Interesanti būs vērot Baraka Obamas prezidentūras attīstību – 2010. gads viņam un ASV kopumā būs grūtāks nekā 2009. gads. B. Obamas reitingi krītas, bet pasaule no viņa gaidīs Nobela prēmijas laureāta cienīgu rīcību.Pasaules uzmanību noteikti piesaistīs arī vēlēšanas Lielbritānijā, jo, šķiet, ka pirmo reizi pēdējo vairāk nekā desmit gadu laikā Leiboristu partiju pie varas varētu nomainīt Konservatīvo partija, kas, nenoliedzami, varētu ienest kādas jaunas vēsmas šīs lielvalsts iekšpolitikā un ārpolitikā.Ķīna, kuru, atšķirībā no daudzām citām pasaules valstīm, ir mazāk skārusi globālā finanšu krīze un kas šobrīd ir iemantojusi pasaules lokomotīves lomu, 2010. gada laikā varētu mēģināt nostiprināt savu ietekmi. Tādas tendences kā, piemēram, Turkmenistānas – Kazahstānas – Ķīnas gāzes vada būvniecība liek domāt, ka Ķīna sliecas spēlēt ne tikai globāla spēlētāja lomu pret ASV un ES, bet arī reģionāla līdera lomu. 2009. gada finanšu krīze parādīja, ka no četrām tā dēvētajām _BRIC_ (_Brasil – Russia – India – China_) jeb pasaules visstraujāk augošajām valstīm, kas mēģināja nostiprināt ne tikai savu reģionālo, bet arī globālo lomu, tieši Ķīna ir dzīvotspējīgākā un ar lielāko ietekmes pieauguma potenciālu.Kas attiecas uz Krieviju, būs  ļoti interesanti vērot, kā attīstīsies prezidenta Dmitrija Medvedeva un premjerministra Vladimira Putina attiecības. Līdz šim šķita, ka viņi ir precīzi sadalījuši labā un sliktā policista lomas vismaz ārpolitikā. 2010. gadā šī varas dalīšana varētu sākt ļodzīties, īpaši tādēļ, ka lielākais ietekmes un varas avots viņiem ir Krievijas iedzīvotāji. Krievijas ārpolitikā izmaiņas varētu skart ne tikai jautājumus, kas saistīti ar ietekmi postpadomju telpā – Kaukāzā, Ukrainā un Baltkrievijā, bet arīdzan attiecības ar ES. Līdz šim Krievijas attiecības ar ES ir bijušas diezgan pragmatiskas, īpaši ar Itāliju un Vāciju, taču ir nopietni signāli, kas liecina, ka šogad vislielākās grūtības skars Portugāli, Grieķiju un Spāniju, kam arī ir tradicionāli labas attiecības ar Krieviju, tādēļ būs interesanti redzēt, kā Krievija to izmantos.