«Mēs respektējam Eiropas cilvēktiesību tiesas spriedumu un aicinām visas procesā iesaistītās puses cieņpilni izturēties pret to. Es uzskatu, ka šim spriedumam nevajadzētu ietekmēt Latvijas – Krievijas divpusējās attiecības, t.sk. iespējamo vizīti Krievijā,» norādīja V.Zatlers.
Jau ziņots, ka ECT Lielā palāta ar 14 balsīm "par" un 3 balsīm "pret" atzina, ka 2004.gadā notiesājot V.Kononovu par 1944.gadā izdarīto kara noziegumu, nežēlīgi nogalinot Mazo Batu ciema iedzīvotājus, Latvija nav pārkāpusi krimināllikuma atpakaļejoša spēka aizliegumu, kas ir noteikts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7.pantā.
"Galvenais, ka Vasīlijs Kononovs ir notiesāts balstoties uz likumu, nevis nelikumīgi," spriedumu sarkanā partizāna Vasīlija Kononova lietā komentē Okupācijas muzeja vēsturnieks Ritvars Jansons.
Šis ir spriedums arī par vēstures faktiem, viņš saka. Pirmkārt, ECT spriedums dod juridisku skaidrību, ka Latvijai bija pamats notiesāt V.Kononovu. Otrkārt, spriedums pasaka, ka neatkarīgi, kurā pusē esi cīnījies, kara noziegumi neatzīst noilgumu un ir tiesājami. ECT Lielā palāta atzinusi, ka V.Kononovam bija inkrimēts noziegums, kuram nav noilguma un šī lieta nebija jāizskata līdz 1954. gadam. Pirms sprieduma pasludināšanas izplatītā videokomentārā vēsturnieks norādīja, ka no ECT tiek gaidīts spriedums arī par vēstures faktiem.
R.Jansons uzskata, ka nebūtu loģiski, ja Krievija izšķirtos par pretreakciju ECT Lielās palātas lēmumam, ņemot vērā attiecību uzlabošanos pēc tam, kad 9.maijā Maskavā uz Uzvaras dienas svinībām ieradās Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņš uzskata, ka lieta par V.Kononovu ir juridisks jautājums, kas netiks pacelts politiskā līmenī.
Bijušais Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš pauda gandarījumu par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lēmumu, jo tas pierāda Ārlietu ministrijas rūpīgo darbu, gatavojoties pārsūdzības procesam.
«Bija skaidri redzams, ka Krievija kā trešā puse šajā procesā nāca klajā ar dažādiem paziņojumiem no amatpersonu puses, ko citādi kā spiedienu tulkot nevarēja. Esmu gandarīts, ka tiesa nepakļāvās šim spiedienam, un īpaši augstu vērtēju to, ko paveica Latvijas pārstāve Inga Reine,» norādīja M.Riekstiņš.
Runājot par sprieduma ietekmi uz Latvijas un Krievijas attiecībām, M.Riekstiņš uzsvēra, ka attiecību saturu ietekmē divas puses, un Latvija diez vai mēģinās izmantot šo spriedumu kādu politisko mērķu sasniegšanai. Ja Krievija nemēģinās abu valstu attiecības politizēt, attiecības turpināsies lietišķi, uzskata M.Riekstiņš.
Šodien pasludinātais spriedums lietā "Kononovs pret Latviju" ir nozīmīgs pagrieziena punkts vēstures jautājumu interpretācijā, uzskata Saeimas deputāts, arī bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks (SCP). "Tā ir papildus atbalsta kolonna jautājumā par vēstures interpretāciju, Otro pasaules karu un okupācijas jautājumu," aģentūrai LETA sacīja Pabriks.
Bijušais ārlietu ministrs norādīja, ka Kononova prāva ir devusi papildus ieguldījumu, lai pēc iespējas ātrāk pienāktu tā diena, kad Krievija diplomātiskā veidā mēģinātu vismaz nedaudz pārskatīt savu interpretāciju par abu pušu vēsturiskajām attiecībām.
"Tas nekādā veidā nevar sarežģīt mūsu attiecības. Tas ir tiesas lēmums," uzsvēra Pabriks, minot, ka problēmas varētu sagādāt vien mūsu valsts vēršanās pret Krieviju saistībā ar vēstures jautājumiem ar kādām "nereālām prasībām" pēc kompensācijām.
Politiķis uzskata, ka no šādām prasībām vajadzētu izvairīties, lai veidotu pragmatiskākas un labākas attiecības ar Krieviju nākotnē.
Kara noziegumiem nav noilguma – to pierāda Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums Kononova lietā, par kuru ir gandarīta Pilsoniskās savienības valdes locekle un Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, informē S.Kalnietes palīgs Mārtiņš Spravņiks.
„Vienmēr esmu uzsvērusi, ka attieksmei pret komunisma un nacisma upuriem jābūt vienādai. Abi totalitārie režīmi – nacisms un komunisms bijuši vienlīdz noziedzīgi. Starp tiem nedrīkst pastāvēt pozitīva hierarhija tikai tālab, ka viens piedalījies uzvarā pār otru. Cīņa pret nacismu nevar kalpot par mūžīgu grēku atlaidi tiem, kas pastrādājuši noziegumus pret civiliedzīvotājiem. Kononova un viņam līdzīgo pastrādātajiem noziegumiem nav noilguma un tos nedrīkst piedot vai aizmirst,” uzsver EP deputāte.
Kalniete ir pārliecināta, ka tiesas spriedums ir vēl viens solis tuvāk vēsturiskajam taisnīgumam, kas sniedz gandarījumu nevainīgi cietušajiem. „Neviens tiesas spriedums nespēs kompensēt atņemtās dzīvības un sabojātās cilvēku dzīves, tomēr šāds spriedums ir nozīmīgs atgādinājums, ka lai arī kur un kad tiktu pastrādāti noziegumi pret civiliedzīvotājiem, vainīgie saņems sodu,” saka S. Kalniete.
Jau vēstīts, ka bijušais padomju partizāns Vasilijs Kononovs pirmdien
zaudējis tiesas
prāvā pret Latviju, jo Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielā palāta
atcēla zemākās instances lēmumu, ka viņš savulaik netaisnīgi notiesāts
par kara noziegumu izdarīšanu.
(papildināta ar V.Zatlera viedokli)