"Šogad esam pazaudējuši divus būtiski svarīgus starptautiskus instrumentus, kas veicināja stabilitāti un miermīlīgu konflikta atrisināšanu Gruzijā. Latvija nepārprotami uzskata, ka starptautiskajai sabiedrībai jāturpina meklēt attiecīgos risinājumus. Mums jānodrošina pilnīga un efektīva ANO un EDSO klātbūtne Gruzijā, tajā skaitā arī Abhāzijā un Dienvidosetijā. Patlaban Gruzijā vairs ir tikai viena starptautiska misija – tā ir Eiropas Savienības misija. Ir būtiski nodrošināt šīs vienīgās misijas spēcināšanu," savā runā teica V. Zatlers. Viņš uzskata, ka misija ir pārliecinoši pierādījusi savu fundamentālo lomu situācijas stabilizēšanā.
Diena iepriekš rakstīja, ka diplomāti un politikas analītiķi ir vienisprātis, ka Krievijas pēdējās aktivitātes - militārās mācības Zapad 2009, tuvu Latvijas gaisa telpai lidojoša Krievijas militārā lidmašīna, kā arī šīs kaimiņvalsts pieņemtais likums, kas ļauj ar militāra spēka palīdzību aizstāvēt savus pilsoņus citās valstīs kopā ar notikumiem Gruzijā - rāda, ka Krievijas politika pēdējos gados ir mainījusies.
Tāpat runā prezidents nepieminēja vienu no pēdējā laika būtiskākajiem lēmumiem ASV ārpolitikā - atteikšanos no pretraķešu aizsardzības vairoga izvietošanas Austrumeiropā. Rietumu laikraksti to novērtēja kā ASV Austrumu sabiedroto izbarošanu Krievijas lācim.
Runā prezidents gan pieminēja Baltijas ceļu kā piemēru vienotībai, kas arī šobrīd nepieciešama pasaulei. "Skatoties uz pasauli šodien, mēs redzam, ka vairāk nekā jebkad agrāk ir būtiska starptautiskā sadarbība. Vairāk nekā jebkad agrāk mūsu priekšā ir tik daudz kritisku izaicinājumu vienlaicīgi, kuri ir nozīmīgi visā pasaulē," norāda prezidents.
Viņš norādīja, ka Latvija ir spērusi sāpīgus, bet nepieciešamus soļus ekonomikas lejupslīdes apstākļos. "Daudz esam iemācījušies. Esmu pārliecināts, ka mūsu ekonomika un visa globālā ekonomiskā sistēma pēc krīzes būs stiprāka nekā pirms tam," paziņoja V. Zatlers.
Runā V. Zatlers pieskārās arī Tūkstošgades mērķu problemātikai, situācijai Afganistānā, Tuvajos Austrumos un Irānā un citiem jautājumiem. Prezidents arī vēlreiz atgādināja, ka Latvija vēlas izvirzīt savu kandidatūru Cilvēktiesību padomei 2014.gadā, bet nākamgad cer kļūt par Ekonomiskās un sociālās padomes (ECOSOC) locekli.