Zatlers: sabiedrības vairākums neatbalsta ne izglītību tikai latviešu valodā, ne krievu kā otro valsts valodu

Viņš uzsvēra, ka šobrīd valsts finansē izglītību latviešu valodā un septiņās mazākumtautību valodās, un šādām mazākumtautību skolām ir jāpaliek. Vienīgās izmaiņas izglītības sistēmā varētu būt pastiprināta latviešu valodas apmācība un latviešu valodas apguves iespējas agrākā vecumā.“Varu atklāti un precīzi pateikt, ka neviena cita valoda nebūs otra valsts valoda, ne krievu, ne kāda cita, jo viena valsts valoda ir mūsu valsts pamats, un valstij jārūpējas, lai visi šo valodu saprastu, zinātu, lietotu to, justos šeit kā mājās”, Latvijas nemainīgo pozīciju pamatoja V.Zatlers.Valsts prezidents arī intervijā uzsvēra, ka 1940.gadā Latvija tika okupēta. “Vairums Padomju Savienībā dzīvojošo uzskata, ka Otrais pasaules karš sākās 1941.gada jūnijā, bet Latvijai šis datums bija 1940.gada 17.jūnijs. 1939.gada 1.septembris bija Polijai. Es paskaidrošu, kāpēc es tā domāju. Tauta kara sākumu uztver ar brīdi, kad sveša armija šķērso tavu robežu. Svešs karavīrs tavā zemē. Un nav starpības, kā sauc valsti un kādas valsts karavīrs viņš ir. Viņš ir svešs”, uzsvēra V.Zatlers, piebilstot, ka katrai tautai varētu būt cita okupācijas definīcija, bet viņš okupāciju saprot kā sveša, neviena neaicināta karaspēka ienākšanu tavā zemē.V.Zatlers intervijā stāsta arī par savu pieredzi Černobiļas atomelektrostacijas katastrofas seku likvidēšanā, pārrunā Latvijas un Krievijas attiecības, nepieciešamību savstarpēji izrunāt padomju okupācijas radīto zaudējumu kompensācijas jautājumu, tēmu par latviešu leģionāriem, nepilsoņu tiesībām u.c.Visu interviju iespējams noskatīties šeit.