Trīs kultūras organizāciju jeb Kultūras alianses (apvieno Radošo savienību padomi, biedrību Laiks kultūrai un Laikmetīgās kultūras nevalstiskās organizācijas) saietā vakar bija iecerēts uzklausīt ministres domas par nozīmīgiem ar kultūrpolitiku saistītiem jautājumiem, taču Ž. Jaunzeme-Grende slimības dēļ pasākumu neapmeklēja. KM bija piedāvājusi uz tikšanos nosūtīt savu vadību, bet Radošo savienību padome palika pie tā, ka vēlas dzirdēt tieši ministres pašas redzējumu. Tā nu radošo nozaru ļaudis par savām likstām runāja savā starpā, KM pārstāvjiem nepiedaloties, un vienojās, ka aicinās ministri uz sarunu vēlreiz, tiklīdz Ž. Jaunzeme-Grende izveseļosies. «Tas būs pirmais darbs,» Dienai sacīja Ž. Jaunzemes-Grendes preses sekretāre Iluta Bērziņa, atbildot uz jautājumu, vai ministre būs gatava tikties ar kultūras nozaru pārstāvjiem.
Lai gan Kultūras alianse jau vakar bija gatava publiskot visai asu vēstuli par kultūras ministres darbību un aicināt Nacionālo apvienību uzņemties atbildību par tālāko norisi kultūras laukā (starp rindām faktiski pasakot, ka būtu jādomā par Ž. Jaunzemes-Grendes atbilstību amatam), atsevišķi kultūras jomas cilvēki sanāksmē bija pret šādas ziņas izplatīšanu, pirms ministre ir uzklausīta. «Piekrītu daudzām lietām, taču šādu vēstuli šobrīd publiskot nevar,» sacīja Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis. Viņa viedoklim pievienojās arī Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova, bet kultūras ministri amatā izvirzījušās Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK Saeimas frakcijas deputāts Imants Parādnieks sanāksmes dalībniekiem solīja palīdzēt noorganizēt tikšanos ar ministri.
Nostādīti pret valsti
«Esmu piedzīvojusi daudzus ministrus, taču vēl nekad neesmu saskārusies ar tādu bezrūpīgu un bezatbildīgu attieksmi. Kultūras nozare ir nostādīta pret sabiedrību un arī pret valsts varu,» raksturojot konflikta iemeslu, vakar uzsvēra Radošo savienību priekšsēdētāja Ieva Struka. Režisors Mārtiņš Eihe (Nomadi) uzskata, ka atšķirībā no Izglītības un zinātnes ministrijas, kur arī vērojami publiski konflikti, bet «darbi iet uz priekšu», KM pēc piecu mēnešu darba nekas būtisks nav paveikts. «Pieci mēneši ir gana, lai saprastu, ka šis cilvēks nespēj vadīt nozari, ko ir uzņēmies vadīt.» Dzejniece Liāna Langa, raksturojot kultūras ministres komunikāciju ar rakstniecības nozari, uzsvēra trīs nozīmīgus brīžus. Šā gada sākumu, kad sabiedrība uzzināja - no Latvijas valsts mežu 800 tūkstošu latu ziedojuma Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF) literatūrai nav ticis nekā; kultūras ministres tikšanos ar literatūras nozares ļaudīm 14. februārī Saeimā, kur Ž. Jaunzeme-Grende atzina, ka «rakstniecība ir izkritusi valstij no ratiem», un aicināja rakstniekiem pašiem iesaistīties nozares attīstības plānošanā; 2. maija tikšanos ar rakstniekiem KM, lai spriestu par literatūras nozares cilvēku sagatavoto rakstniecības attīstības stratēģiju trim gadiem, bet tā vietā sagaidot ieteikumu ķerties pie darba no jauna, koučinga speciālista vadībā. «Iespējams, ka kļūdos, taču 2. maija vakarā radusies pārliecība manī nostiprinās arvien spēcīgāk - ministre nemaz negribēja ar mums saprasties. Grendes kundze, šķiet, jau stājoties amatā, ir nospraudusi sev plānu «es būšu labākā kultūras ministre Latvijas vēsturē» un seko šim uzstādījumam visīstākajā līderisma manierē,» par tikšanos ar ministri blogā kulturasdiena.lv raksta literāte Dace Rukšāne. Tomēr ne visi rakstnieki ir vienoti viedoklī par minēto sanāksmi, - Otto Ozols TvNet norāda, ka daži rakstnieki pret ministri izturējušies agresīvi un pat pazemojoši («trīs stundas publiski atspārda cilvēku»). «Parasti, lai cik asi būtu viedokļi, tie paliek konstruktīvos rāmjos. Šoreiz tas viss tika mērķtiecīgi sabotēts.» Līdz šim tieši rakstnieki ir bijis lielākais Ž. Jaunzemes-Grendes klupšanas akmens publiskajā komunikācijā, jo ministres izteikumi nereti literātus aizvainojuši, liekot apšaubīt viņas kompetenci.
Cīņa par neatkarību
Kultūras alianse, kas pārstāv ap 5000 kultūras un mākslas profesionāļu, vakar ar ministri vēlējās runāt par KM komunikācijas stratēģiju ar kultūras sektora pārstāvjiem, komentējot arī pārmaiņas KM vadībā (ministrijā ir jauns valsts sekretārs, jauns ministres biroja vadītājs u. c.), dzirdēt ierosinājumus VKKF finansēšanas modeļa maiņai un finansiālās neatkarības atjaunošanai, uzklausīt skaidrojumu par projektu Radošā Latvija, runāt par Latvijas kultūrpolitikas būtiskākajiem virzieniem un mērķiem. Paredzams, ka būtiskākā politiskā cīņa gaidāma par VKKF finansēšanas modeļa maiņu - kultūras darbinieki vēlas, lai tiktu atjaunota VKKF finansēšana no akcīzes nodokļu ieņēmumiem (procents no tabakas, alkohola, azartspēļu nodokļiem), taču valdošā koalīcija līdz šim paudusi noraidošu nostāju, sakot, ka nevēlas atgriezties pie speciālo budžetu veidošanas.