Kā skaidro Āboliņš, pirmdien medijos izskanējusi Apvienotās daudznozaru arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Jāņa Kuzina sniegta informācija par plānoto ziedojumu vākšanu pie Uzvaras pieminekļa sarkanā partizāna Kononova pieminekļa uzstādīšanai, kas notiks sadarbībā ar Latvijas Antifašistisko komiteju.
"Latvijas likumdošana aizliedz attaisnot vai slavināt kara noziegumus un noziedzniekus, un līdzekļu vākšana pieminekļa uzstādīšanai nepārprotami ir uzskatāma par slavināšanu. Esmu lasījis Kononova lietas materiālus, un ir absurds šāda cilvēka glorificēšanai," skaidro Playboy galvenā redaktora vietnieks.
Āboliņš arī piebilst, ka viņš neesot vienīgais, kas vērsies DP un Prokuratūrā par šo faktu.
Minēto iesniegumu Āboliņš DP nosūtījis pa faksu.
DP apstiprināja, ka šodien saņemts privātpersonas iesniegums par ziedojumu vākšanu par Otrā pasaules kara noziegumiem Latvijā notiesātā Kononova piemineklim.
Iedzīvotājs norādījis, ka ar ziedojumu vākšanu Kononova piemineklim tiek pārkāpts Krimināllikuma 74.pants par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku slavināšanu vai īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku noliegšanu vai attaisnošanu. Likumā par attiecīgajām darbībām paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar piespiedu darbu.
Jau ziņots, ka partija Mūsu izvēle sadarbībā ar Krievijas organizāciju Naši vāks ziedojumus Kononova piemineklim. Partija uzskata, ka jāciena tie karavīri, kas cīnījās pret fašismu - gan krievi, gan latvieši. Kā liecina aģentūras LETA novērojums, partijas mājaslapā www.nashvibor.lv izvietots aicinājums piedalīties ziedojumu vākšanai.
Kononovs mira šā gada 31.martā 88 gadu vecumā.
Jau ziņots, ka Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta 2004.gada 30.aprīlī atzina Kononovu par vainīgu kara nozieguma izdarīšanā - viņa vadītā partizānu grupa 1944.gadā Mazo Batu ciemā nežēlīgi nogalināja vairākus civiliedzīvotājus un nodedzināja viņu mājas.
Latvija arī uzvarēja Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielajā palātā lietā "Kononovs pret Latviju". ECT Lielā palāta lēmumu pieņēma ar 14 balsīm "par" un trīs balsīm "pret". Līdz ar to tiesa atzina, ka Latvija nav pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7.pantu, kas noteic, ka nav pieļaujama sodīšana bez tiesas.
ECT Lielās palātas spriedums nav pārsūdzams.
Iepriekš ECT 2008.gada 24.jūlijā tikai ar vienas balss pārsvaru pieņēma Latvijai nelabvēlīgu spriedumu Kononova lietā. Latvijai tika uzdots maksāt 30 000 eiro (21 084 latu) morālo kompensāciju mūsu valstī par kara noziegumiem notiesātajam Kononovam. ECT savā spriedumā tolaik atzina, ka Latvija pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7.pantu, kas noteic, ka nav pieļaujama sodīšana bez tiesas.
Latvija iesniedza apelācijas sūdzību par šo spriedumu, un ECT nolēma lietu nodot izskatīšanai tiesas Lielajā palātā.
Lietā no sākuma kā trešā puse bija iesaistījusies Krievija. Vēlāk kā trešā puse tika iesaistīta arī Lietuva.