Ņemot vērā, ka pašvaldībā ir pieņemts lēmums par izsoles atcelšanu, "Sirin Development" cer, ka pēc iespējas ātrāk tiks sākts arī par zemi samaksātās naudas - 5,7 miljonu eiro - atgriešanas process.
Kuzavs informēja, ka detalizēti tiks aprēķināti arī radītie zaudējumi, jo pēc zemes iegādes "Sirin Development" visu laiku maksāja zemes nodokli un procentus bankām, kas aizdeva naudu zemes iegādei, kā arī bijuši citi izdevumi. Kolīdz "Sirin Development" saņems oficiālu paziņojumu par izsoles atcelšanu, uzņēmums pieprasīs atlīdzināt arī radušos zaudējumus.
"Mēs respektējam institūciju lēmumus un tos ievērosim. Tomēr ar nožēlu jākonstatē, ka Latvijas institūciju nesaskaņas grauj gan Rīgas, gan visas valsts tēlu, kļūstot par šķērsli ārvalstu investīciju piesaistei, jaunu darba vietu radīšanai un budžeta ieņēmumu palielināšanai. Vēl jo vairāk, tas notiek brīdī, kad ārvalstu investori jau tā ir ļoti piesardzīgi un izvairīgi investēt Baltijas valstīs," pauda Kuzavs.
Viņš piebilda, ka situācija tiešām ir nepatīkama, jo šim projektam "Sirin Development" veltīja daudz laika, pūles un finanšu līdzekļus.
"Ir pazaudēta laba projekta iespēja, kas nestu reālus ieguvumus gan pilsētai un lidostai, gan arī uzņēmumam. Kā redzams, šī situācija ir nepatīkama arī pašai pašvaldībai," piebilda Kuzavs.
Jau ziņots, ka Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (JV) trešdien, 27.martā, preses konferencē pavēstīja, ka vairāku pie Rīgas lidostas esošu zemesgabalu nodošana privatizācijai 2012.gadā nav notikusi tiesiski. Tas esot secināts pašvaldības veiktajā privatizācijas procesa tiesiskuma izvērtēšanā. Deputātiem uz lēmuma pieņemšanas brīdi bijusi nepilnīga informācija.
Rīgas dome šogad 6.martā nolēma atzīt par spēku zaudējušu 2022.gada 21.septembrī pieņemto lēmumu par 22 zemes gabalu pie lidostas privatizācijas pabeigšanu, tādējādi atjaunojot īpašumtiesības uz šiem zemes gabaliem.
Iepriekš, 2010.gadā, kad Rīgas mērs bija Nils Ušakovs (S), domes deputāti uzdeva pašvaldības SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" uz šiem zemesgabaliem īstenot reģionāla mēroga izstāžu un konferenču centra izveides projektu un ieguldīja zemesgabalus uzņēmuma pamatkapitālā. Vēlāk, 2012.gadā, Rīgas dome atteicās no šī projekta un nolēma zemesgabalus nodot privatizācijai.
Pēc Rīgas domes Juridiskās pārvaldes vadītājas Natālijas Bulgakovas skaidrotā, tieši šis lēmums esot bijis prettiesisks un privatizācija tādēļ esot atceļama.
Kā galveno argumentu juristi minēja faktu, ka, savulaik, ieguldot zemesgabalus "Rīgas pilsētbūvnieka" pamatkapitālā, Rīgas dome faktiski tos prettiesiski atsavināja un pēc būtības izbeidza attiecīgo zemesgabalu privatizāciju.
Bulgakova norādīja, ka ir uzdots izvērtēt iesaistīto amatpersonu atbildību. Juridiskās pārvaldes vadītāja atzina, ka ir iestājies noilgums un disciplinārā atbildība amatpersonām par šo lēmumu neiestāsies. Taču, esot jāvērtē notikušā sekas, vēlāk pieņemtie lēmumi.
Ķirsis informēja, ka izvērtējums tiks nosūtīts ģenerālprokuroram un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).
Pilsētas mērs aicinās uz sarunām satiksmes ministru un lidostas pārstāvjus, lai runātu par tālāko rīcību. "No mūsu puses varētu būt virzība, ka atdodam šo zemi valstij, kas to varēs izmantot saviem mērķiem, tomēr valsts pusei vajadzēs ļoti precīzi noformulēt, kādām funkcijām un mērķiem zeme būs nepieciešama, jo, visticamāk, šo pamatojumu vajadzēs izmantot kā argumentāciju iespējamajā tiesvedībā. Tagad arī plānojam domē virzīt skatīšanai jautājumu par to lēmumu atcelšanu, kas bija saistīti ar šīs privatizācijas procesu," teica Ķirsis.
Savukārt pilsētas izpilddirektors Jānis Lange informēja, ka oficiāli informēs investorus, kas bija iegādājušies minētos zemesgabalus, un tiks runāts par tālāko rīcību. Ar investoru plānots runāt par to, vai būs iespējama savstarpējā vienošanās par privatizācijas procesa atcelšanu, vai arī pašvaldībai ar investoru būs jātiesājas par zaudējumu segšanu.
Zemesgabali pie Rīgas lidostas 2022.gada 14.aprīlī tika pārdoti izsolē. Tos par 5,7 miljoniem eiro iegādājās ar nekustamo īpašumu attīstītāju "Sirin Development" saistītais uzņēmums SIA "Cella investment 3". Abi šie uzņēmumi Lietuvā reģistrētajā holdingā "ME Holding NT".
Zemesgabalu kopējā platība ir 389 394 kvadrātmetri. Tie atrodas aptuveni 400 metru attālumā no lidostas nožogotās teritorijas un pilsētas robežas ar Mārupes novadu, kvartālā starp Mazās Gramzdas, Kalnciema, Mīkleņu, Kārklu un Mūkupurva ielu. Zemesgabalu robeža atrodas arī aptuveni 500 metru attālumā no Kārļa Ulmaņa gatves, tās labajā pusē, virzienā uz pilsētas centru, un aptuveni 600 metrus no autoceļa, kas ved uz lidostu.
Saistībā ar šiem zemes gabaliem līdzšinējo Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora pienākumu izpildītāju Jāni Vaivodu tur aizdomās par 50 000 eiro kukuļa piedāvāšanu satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) padomniekam Jānim Meirānam.
KNAB izmeklētajā lietā figurē arī uzņēmējs, kādreizējais Ušakova palīgs Pāvels Tomiļins, iepriekš informēja Latvijas Televīzija.