"Šogad mēs svinam Latvijas simtgadi, aptuveni pusi no tās mēs pavadījām okupācijā – tas nozīmē, ka muzejs stāsta par pusi Latvijas vēstures. Mums ir svarīgi uzrunāt iespējami plašāku auditoriju – gan latviešus, gan Latvijā dzīvojošos cittautiešus, gan mūsu valsts viesus. Vēl vairāk - mēs saprotam, ka Latvijā integrācijai ir jābalstās uz zināšanām. Jāzina gan pagātnes gaišās lietas, gan tumšās. Tā ir muzeja sūtība, ko vēlamies īstenot jaunajā rekonstruētajā kompleksā," skaidroja Nāgels.
Latvijas Okupācijas muzeja telpās, Strēlnieku laukumā, būvniecības darbu uzsākšanas pasākumā piedalījās arī kultūras ministre Dace Melbārde (NA), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA), Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Ivars Kaļķis un VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.
"Latvijas Okupācijas muzeja pārbūves projekts ir tapis nepiedodami ilgi, un tikai šodien varam teikt, ka apburtais loks ir pārrauts, un sen iecerētie darbi tiks uzsākti. Gunārs Birkerts, dāvinot memoriālā ansambļa pārbūves projektu, vēlēja mums raudzīties nākotnē – es ceru, ka VNĪ un būvnieks atbildīgi īstenos tiem uzticētos darbus, un 2020. gadā mēs beidzot iegūsim simbolisko piemiņas tiltu, kas savienos abus Latvijas likteņupes krastus un tajos mītošos mūsu izcilā arhitekta radītos simbolus – Nacionālo bibliotēku un Okupācijas upuru piemiņas memoriālu," akcentēja Melbārde.
Tikmēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards uzsvēra, ka gandrīz trīsdesmit gadus kopš neatkarības atgūšanas mēs risinām jautājumus par mūsu valsts vērtību saglabāšanu. "Ir vēstures fakti un notikumi, kurus nedrīkst aizmirst, lai varētu veidot nacionālu un taisnīgu valsti. Izprotot vēsturi, ikviens no mums spēj veidot zināšanu kopumu, kas palīdz veidot Latvijas valsts sabiedrības vērtības. Nekas nenotiek pats no sevis - tas prasa nopietnu darbu un ieguldījumu, lai valstiskās vērtības tiktu saglabātas un koptas kā šodien, tā arī nākotnē," tā Gerhards.
Otrdien, 29.maijā, tika sperts būtisks solis, lai pārceltu memoriāla ansambļa projektu no ieilgušas plānošanas un saskaņošanas stadijas uz būvniecību. Pasākumā VNĪ parakstīja līgumu ar AS Skonto Būve par 1970. gadā celtās muzeja ēkas pārbūvi un jaunās piebūves Nākotnes nams būvniecību, kā arī ar SIA Taktila par piemiņas mākslas objekta Vēstures taktīla būvprojekta izstrādi, mākslas daļas ražošanu, uzstādīšanu un būvuzraudzību. Abi pretendenti ieguvuši šīs tiesības atbilstoši Publisko iepirkumu likumam.
"Šim projektam ir daudz dziļāka simboliskā nozīme, tāpēc jūtam papildu atbildību īstenot Kultūras ministrijas, Okupācijas muzeja, arhitektu un mākslinieku ieceres. Jaunā VNĪ vadības komanda ir spējusi efektīvi sadarbojoties ar citām iesaistītajām institūcijām, panākt, ka projekts pārgājis no plānošanas stadijas īstenošanas stadijā, šobrīd ar pārliecību raugāmies nākotnē un ticam, ka jau šāgada novembrī varēsim likt Nākotnes nama pamatakmeni," uzsvēra VnĪ vadītājs Neimanis.
Neimanis arī atgādināja, ka ansambļa būvniecība ir daļa no VNĪ pārmaiņu programmas 100 adreses Latvijas valsts simtgadei, ar kuru VNĪ apņēmušies būvēt termiņos un kvalitātē. Tas nozīmē, ka šis būs viens no tiem objektiem, kas būs pastiprinātā uzraudzībā.
Līdztekus muzeja pārbūvei un Nākotnes nama būvniecībai tiks īstenota vēl viena būtiska ansambļa daļa – piemiņas mākslas objekts Vēstures taktīla.
Tā ideju klātienē īsumā ieskicēja viens no Vēstures taktīlas autoriem – mākslinieks un vairākkārtējs Purvīša balvas nominants Kristaps Ģelzis. "Memoriāla meta ideja – atdzīvināt tautas upuru piemiņu, iesaistot ikdienas pilsētu dzīvās skaņas piemiņas kompleksa funkcijas un arhitektūras formā. Tas ir simbolisks apliecinājums saiknei starp šodienu un mūsu tautas skumjākajiem vēstures brīžiem," teica Ģelzis.
Pēc mākslinieka paustā, memoriāla kompleksa galvenās sienas motīvs radies, iedvesmojoties no Okupācijas muzeja eksponāta – kabatlakatiņa, ko izšuvusi Mērija Stakle, iemūžinot likteņbiedru parakstus.
Jāatgādina, ka pasaulē ievērojamais latviešu arhitekts Gunārs Birkerts uzdāvināja Nākotnes nama skices jau 2001. gadā. Vēlāk, 2007. gadā, Kultūras ministrija (KM) un Rīgas dome vienojās par Latvijas Okupācijas režīma laikā represēto piemiņas vietas izveidi Strēlnieku laukumā. Tajā pašā gadā KM rīkotajā starptautiskajā metu konkursā par labāko atzītā piemiņas objekta Vēstures taktīla ideja, kuras autori ir mākslinieks Kristaps Ģelzis, arhitekte Ilze Miķelsone un sonologs Voldemārs Johansons. Taču pilnu ansambļa īstenošanas ieceri pārtrauca finanšu krīze, valdība budžetu šim projektam piešķīra vien 2011. gadā, un ieilgusī projekta saskaņošana.
Saskaņā ar 2016. gada 14. novembra grozījumiem 2011. gada 8. jūlija Ministru kabineta rīkojumā valsts budžetā Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla ansambļa īstenošanai tika piešķirti 7,39 miljoni eiro.
Latvijas Okupācijas muzeja pārbūves un jaunās piebūves “Nākotnes nams” kopējas būvniecības izmaksas ir 5,19 miljoni eiro, un darbi ir jāpabeidz 12 mēnešu laikā no līguma parakstīšanas brīža.
Savukārt Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla Vēstures taktīla pirmajai kārtai, tas ir, būvprojekta izstrādei, mākslas daļas izgatavošanai, uzstādīšanai un būvprojekta realizācijas autoruzraudzībai, paredzēti 1,15 miljoni eiro, bet darbu izpildes termiņš - 32 mēneši no līguma parakstīšanas brīža.
ZZS Truksnis represē represētos
Krievplēsis
NEBALSOTĀJS