Neminot Tolstoja vārdu, KNAB aģentūru LETA informēja, ka personai piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi - noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliegums izbraukt no valsts un aizliegums tuvoties noteiktām personām. Patlaban gan aģentūrai LETA neizdevās noskaidrot, kādas nodarbošanās aizliegums personai piemērots.
Birojā apliecināja, ka nodarbošanās aizliegums saistīts ar darbu RTAB. Amatu RTAB Tolstojs gan jau ir pametis.
Kriminālprocesā par aizdomās turētām atzītas trīs personas. LETA jau vēstīja, ka bez Tolstoja lietā iesaistīta bijusī RTAB valdes locekle Vita Jermoloviča (GKR) un RTAB biroja vadītāja Inguna Priedīte.
KNAB informēja, ka kriminālprocesā izmeklēšana turpinās. Tiklīdz būs jauna publiski sniedzama informācija, birojs informēšot par to sabiedrību.
Jau ziņots, ka Tolstojs kopš 14.maija nebija atgriezies no komandējuma Krievijā un KNAB bija iesniedzis slimības lapu. 28.maijā KNAB viņu Latvijā aizturēja.
KNAB 13.maijā kriminālprocesā par RTAB amatpersonu iespējamiem noziegumiem veica neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā desmit kratīšanas dažādās adresēs, kā arī vairākas izņemšanas. Kratīšanas veiktas ne tikai Latvijā, bet paralēli arī Vācijā, Zviedrijā un Spānijā. Kratīšanās izņemts ievērojams apjoms informācijas, datu nesēji, kā arī akcīzes preces bez akcīzes marķējuma.
KNAB izmeklētāju rīcībā esošie fakti liecinot, ka RTAB amatpersonas, iespējams, izšķērdējušas nodibinājuma finanšu līdzekļus lielos apmēros, tajā skaitā, noslēdzot fiktīvus sadarbības līgumus, apmaksājot privātus izdevumus, viltojušas un izmantojušas viltotus dokumentus, nodarbinājušas fiktīvus darbiniekus, kā arī prettiesiski izkrāpušas finanšu līdzekļus lielos apmēros. Sākotnējie aprēķini liecina, ka noziedzīgu darbību rezultātā nodarīti zaudējumi ne mazāk kā 300 000 eiro apmērā, tomēr nodarīto zaudējumu apmērs tiks precizēts, veicot grāmatvedības ekspertīzes.
KNAB iegūtā informācija liecina, ka noziedzīgo nodarījumu pēdas ved uz ārvalstīm, līdz ar to procesa virzītājam bija jānosūta vairāki Eiropas izmeklēšanas rīkojumi, kā arī būs jānosūta vairāki tiesiskās palīdzības lūgumi, kas varot būtiski pagarināt krimināllietas izmeklēšanas laiku.
13.maijā KNAB aizturēja toreizējo RTAB valdes locekli Vitu Jermoloviču un RTAB biroja vadītāju Ingunu Priedīti. Pēc divām dienām abas atbrīvoja no izolatora. 16.maijā KNAB publiski paziņoja, ka RTAB amatpersonai piemēroja drošības līdzekļus - aizliegumu ieņemt noteiktu amatu, aizliegumu izbraukt no valsts un aizliegumu tuvoties noteiktām personām. Vēlāk kļuva zināms, ka Jermoloviča un Tolstojs iesnieguši atlūgumu.
LTV raidījums de facto vēstīja, ka izmeklētājiem radušās aizdomas, ka RTAB nauda varētu būt izmantota Saskaņas priekšvēlēšanu kampaņai. RTAB pērn bija noslēdzis vairākus līgumus ar sabiedrisko attiecību speciālistu un lobistu no Vācijas Lucu Meieru, kurš ir slavens kā Angelas Merkeles priekšvēlēšanu kampaņas veidotājs 2013.gadā. Šo speciālistu piesaistījusi arī partija Saskaņa priekšvēlēšanu kampaņas veidošanai pirms 2018.gada Saeimas vēlēšanām, un tagad esot radušās aizdomas, vai ar RTAB naudu patiesībā nav ticis maksāts par Saskaņas priekšvēlēšanu kampaņu.
RTAB bija noslēgti vairāki līgumi ar Saskaņas konsultanta Meiera firmām par Rīgas reklamēšanu ārvalstīs, piemēram par tūrisma semināra rīkošanu. Līgumi ir bijuši līdz pat 50 000 eiro vērti, bet kopēja summa, ko Meiers varētu būt saņēmis no Rīgas domes nodibinājuma, ir ap 300 000 eiro.
Tāpat vēstīts, ka KNAB patlaban nav tiesīgs Jermolovičai (GKR) piemērot aizliegumu ieņemt Rīgas domes deputāta amatu. Viņai un AS Rīgas starptautiskā autoosta valdes loceklim Ivanam Ivanovam saskaņā ar 2017.gada pašvaldības vēlēšanu rezultātiem deputāta amats pienākas, jo Eiropas Parlamentā ievēlēti bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) un bijušais vicemērs Andris Ameriks (GKR).
pievienota 3. un pēdējā rindkopa