Daudzkārt izskanējis, un arī pats esat minējis, ka Rīgā tuvākajos gados gaidāms liels ēku renovācijas vilnis. Ko tas nozīmē būvniecības nozarei, pilsētai, rīdziniekiem?
Tam pamatā ir stāsts par ES fondu programmu un par to, ka radusies iniciatīva izveidot ilglaicīgu finansēšanas fondu. Šobrīd par šo fondu gan varam runāt tikai idejas līmenī – vajadzība pēc šāda fonda ir saprotama, bet jautājums – kā tirgus dalībniekiem izveidot šo finansēšanas plūsmu, lai mēs varētu ēkas renovēt, pārbūvēt, siltināt, uzlabot to energoefektivitāti, arī neizmantojot ES fondu līdzekļus.
Runājot īstermiņā, patlaban ir divas lielās naudas plūsmas – ES Atveseļošanās fonds un Eiropas Daudzgadu budžeta fonds, kuros, kopā saskaitot, pieejami vairāki simti miljonu eiro, kas paredzēti arī dzīvojamo ēku siltināšanai, energoefektivitātes uzlabošanai. Līdz ar to potenciālais finansējums pieejams, bet jautājums ir, kā Rīgas dome (RD) varētu šo procesu iekustināt lielākā apjomā. Te atkal šī tēma sadalāma divās daļās. Viena grupa ir tā sauktās denacionalizētās un kopīpašuma daudzdzīvokļu ēkas, un tad ir tādas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, kas joprojām pieder galvaspilsētas pašvaldībai. Jāatzīst, Rīga līdz šim nav izcēlusies ar līderību šajā jomā – iepriekšējo aptuveni 10 gadu laikā renovācijas un siltināšanas projekti realizēti salīdzinoši nelielā skaitā. Pamatjautājums ir skaidrs – ja Rīgas pašvaldība saņemsies – un, kā saprotu, šobrīd arī veikti attiecīgie normatīvu grozījumi par to, kā kopīpašnieku kopums pieņem nepieciešamos lēmumus īstenot minētos projektus –, attiecīgi ir jautājums, kā Rīgas pilsēta varētu veicināt māju īpašnieku biedrības iekustināt šos projektus.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 5. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!