"Esam gandarīti, ka visas projektā iesaistītās puses – gan osta, gan stividori, gan būvnieki – spējušas ievērot savas apņemšanās un termiņus, kas, protams, prasījis ne mazums pūļu visiem, bet rezultāts ir tā vērts. Krievu salas terminālis ir gatavs pilnvērtīgi sākt darbu, un jau drīzumā gaidām šeit pirmās akmeņogļu kravas," pagājušajā nedēļā notikušajā vizītē Krievu salā sacīja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.
Decembra sākumā pilnībā pabeigti papildu infrastruktūras izbūves darbi SIA Strek teritorijā, ko īstenoja Rīgas Brīvostas pārvalde (RBP), un būves ir nodotas ekspluatācijā. Arī SIA Riga Coal Terminal teritorijā ir faktiski pabeigti visi būvdarbi, un patlaban uzsākta objekta nodošana ekspluatācijā. Abi uzņēmumi savās termināļa teritorijās pabeidz administratīvo un tehnoloģisko ēku izbūvi, kā arī piegādā un uzstāda specializētās ogļu izkraušanas, smalcināšanas, transportēšanas un iekraušanas iekārtas. Šobrīd notiek uzstādīto tehnoloģisko iekārtu ieregulēšana un sagatavošana ogļu pārkraušanas procesa sākšanai.
Termiņš – līdz martam
RBP pārstāvji uzsver, ka, pateicoties labajiem laika apstākļiem, visi papildu infrastruktūras būvdarbi, ko bija uzņēmusies veikt RBP, ir paveikti, apsteidzot noliktos termiņus. Līdz ar to šobrīd vairs nepastāv nekādi tehnoloģiski šķēršļi beramkravu operāciju pārcelšanai no Daugavas labajā krastā esošajiem termināļiem Andrejsalas un Eksportostas teritorijā uz Krievu salu, kas līdz ar darbības uzsākšanu būs viens no modernākajiem multifunkcionālajiem termināļiem Baltijas jūras reģionā.
Patlaban aktīvi norit beramkravu pārkraušanas tehnoloģiju pārneses process uz jauno termināli.
Drīzumā sāksies Andrejsalas un Eksportostas atbrīvošana no akmeņogļu kravām, un jau tuvāko pāris mēnešu laikā ogles šajā teritorijā būs vēsture. Gan Strek, gan Riga Coal Terminal ir parakstījuši vienošanos ar RBP, ka vēlākais līdz 2019. gada 11. martam Andrejsalas un Eksportostas teritorija būs pilnībā atbrīvota no oglēm. Nākamā gada 31. marts ir projekta realizācijas beigu termiņš, kad tā izpildi un plānoto mērķu sasniegšanu vērtēs Eiropas Komisija.
Šobrīd pabeigta nepieciešamo komunikāciju, tostarp elektroapgādes kabeļu, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, kā arī kravu laukumu un dzelzceļa pievada izbūve. Kravu laukumiem ir izbūvēts betona plātņu un asfalta segums, savukārt rūpējoties par vides aizsardzības prasību ievērošanu un Krievu salas teritorijai piegulošo pilsētas apkaimju iedzīvotāju dzīves kvalitāti, izbūvēts 23 metrus augsts vēja žogs vairāk nekā divu kilometru garumā, kura būtiskākā funkcija ir efektīvi slāpēt valdošo vēju ietekmi uz ogļu krautnēm, neļaujot ogļu putekļiem pacelties gaisā un nonākt apkārtējā vidē. A/s A.C.B., kas realizēja žoga celtniecību, būvdarbu vadītājs Andris Miezis sacīja, ka žoga izbūvē tika ņemta vērā Kanādas ostu pieredze un tas būvēts tā, lai izturētu vēja brāzmas ar ātrumu līdz 42 metriem sekundē.
Strek projekta vadītājs Vladimirs Makarovs informēja, ka decembrī uzņēmuma terminālis sāks pieņemt vilcienus ar ogļu kravām. "Jāpieņem vismaz 20 vilcienu sastāvi, un tad varēsim sākt kraut ogles pirmajos kuģos. Iekārtu iekraušanas jauda ir 2000 tonnu ogļu stundā, kas nozīmē, ka Panamax tipa kuģi varēsim piekraut pusotras dienas laikā, bet kuģi ar 100 000 tonnu kravas ietilpību – divās dienās," viņš norādīja. Pašreizējā uzņēmuma terminālī kuģu piekraušanas laiks ir vidēji trīs, piecas dienas.
"Jau termināļu projektēšanas gaitā tika paredzēts, ka Krievu salas infrastruktūra tiek veidota multifunkcionāla, kas nozīmē, ka perspektīvā tā var tikt izmantota arī citu kravu grupu pārkraušanai. Ieguldījumi Krievu salas attīstības projektā palielina Rīgas ostas kopējo konkurētspēju, jo jaunie termināļi ir izmantojami jebkura veida beramkravām, arī konteineru pārkraušanai, kas garantē, ka pat gadījumā, ja Krievija ogles vairs nesūtīs caur Rīgas ostu, šos termināļus varēsim operatīvi pārprofilēt citu kravu apstrādei," uzsvēra A. Zeltiņš.
Modernākās tehnoloģijas
RBP pārstāvji pauž, ka esošās tehnoloģijas un termināļu infrastruktūra Eksporta ostā, kur patlaban vēl darbojas ogļu pārkraušanas termināļi, šobrīd ir morāli novecojušas, kas attiecīgi rada arī lielākus vides piesārņojuma riskus. "Krievu salā, pateicoties jauniem, mūsdienīgiem tehnoloģiskiem risinājumiem – izbūvētām automātiskām vagonu pazemes apgāšanas stacijām, beramkravu konveijera līnijām, stacionārām ogļu laistīšanas sistēmām un vēja žogam –, būs iespēja nodrošināt daudzkārt efektīvāku un videi saudzīgāku beramkravu uzglabāšanu un pārkraušanu. Šīs ir milzīgas investīcijas, kas ir ieguldītas vides aizsardzības jomā. Tieši tāpēc uz šo galvenokārt jāskatās kā uz vides projektu, nevis no infrastruktūras attīstības viedokļa," akcentēja A. Zeltiņš.
Ogļu kraušanas tehnoloģiskais process jaunajā terminālī pilnībā atšķirsies no tā, ko ierasts redzēt pašreizējās ogļu pārkraušanas teritorijās.
Vagonu izkraušana notiks slēgti – jau ir uzstādīta vagonu apgāšanas iekārta, kas to īstenos automatizēti. Ogles no vagoniem izbērs pazemes tvertnēs caur sietu mehānismu, kas vienlaikus ļaus ogles arī šķirot. Pēc sašķirošanas vairākās frakcijās ogles pa vairāku simtu metru garu konveijera līniju transportēs tieši uz kuģi vai glabāšanas laukumu.
No pilsētas plānojuma viedokļa ogļu termināļu pārcelšana uz Krievu salu ir loģisks solis, jo Krievu sala ir daudz piemērotāka vieta šāda veida saimnieciskai aktivitātei pretēji vēsturiskajā pilsētas centrā esošajai Eksporta ostai, iepriekš skaidroja vides eksperts Valdis Felsbergs. "Krievu salas projekta ietvaros pats būtiskākais jaunums mūsu reģionā ir papildu infrastruktūras objekta – jau minētā 23 metrus augstā vēju aizturošā jeb vēja žoga – izveide, kas beramkravu pārkraušanai tiek pielietots daudzviet pasaulē, tostarp ASV un Kanādā, taču tas būs jaunums mūsu reģionā. Es teiktu – galvenais ieguvums ir nevis tas, ka ogļu termināļi tagad no vienas vietas pārbrauc uz otru, bet tas, ka Krievu salā tiek veidotas mūsdienīgas, maksimāli tīras tehnoloģijas," norādīja vides eksperts.
Vēja žogs nav monolīts veidojums – tas ir daļēji vēja caurlaidīgs, vienlaikus tā īpašā konstrukcija to būtiski nobremzē un laiž cauri jau vājāku pūsmu. "Šī sistēma ir pārbaudīta praksē daudzās pasaules valstīs. Daļu jau krietni vājinātā vēja pacelto putekļu saķer īpašas membrānas sētas konstrukcijā, savukārt atlikušie putekļi, ko varbūt vējš tomēr paceļ gaisā, atrodas tādā augstumā, ka tos pārnes pāri dzīvojamai zonai vairāku desmitu metru augstumā. Līdz ar to putekļi vispār neskars tuvāko apdzīvoto apkaimi, kas no termināļa atrodas vairāk nekā trīs kilometru attālumā," viņš skaidro.
Rūpējoties par terminālim piegulošo iedzīvotāju dzīves kvalitāti un saskaņā ar Vides pārraudzības valsts biroja ietekmes uz vidi novērtējuma nosacījumiem, Rīgas brīvosta uzstādījusi divas jaunas gaisa kvalitātes monitoringa stacijas, no kurām viena ir izvietota termināļa ziemeļrietumu daļā, bet otra tiešā Rīgas iedzīvotāju tuvumā – terminālim piegulošajā Bolderājas apkaimē Lielupes ielas rajonā. Monitoringa staciju tehniskās ierīces – putekļu analizatori – spēj atdalīt putekļu frakciju PM10 no citām putekļu daļiņām un nodrošina mērījumus par šīs frakcijas koncentrāciju gaisā. Stacijas atbilst visām Eiropas Komisijas prasībām un standartiem un darbojas tiešsaistes režīmā, nodrošinot nepārtrauktu mērījumu datu pārraidi.
Jau vēstīts – lai atbrīvotu Rīgas centru no ogļu kravām un pārvietotu to pārkraušanu uz jauniem, ar mūsdienīgām tehnoloģijām aprīkotiem termināļiem Krievu salā, RBP 2012. gadā sāka projektu Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra. 2015. gada 31. decembrī noslēdzās Krievu salas termināļa pamatinfrastruktūras izbūve, izveidojot četras dziļūdens piestātnes (15,5 metri) ar kopējo garumu 1180 metri un nepieciešamo pievedceļu un inženiertehnisko infrastruktūru. Termināļa plānotā jauda ir 15–20 miljoni tonnu gadā. Projekta kopējās izmaksas ir 151,8 miljoni eiro, no kurām attiecināmās izmaksas ir 123,24 miljoni eiro, bet Kohēzijas fonda līdzfinansējums – 75,83 miljoni eiro.