Pūce Ušakovam "dod pēdējo iespēju"

VARAM ir iepazinusies ar Rīgas domes, Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas un Satiksmes un transporta lietu komitejas sēžu protokoliem (sākot ar 2017. gada 22. jūniju), kā arī SIA Rīgas satiksme (RS) kapitāla daļu turētāja pieņemtajiem lēmumiem un domes pieņemtajiem lēmumiem par RS (sākot ar 2017. gada 3. jūniju), un RS dokumentiem. Saņemtas atbildes vēstules uz ministrijas nosūtītajiem pieprasījumiem no Ušakova. Izvērtējot atbildes, dokumentus, iesniegumus un sūdzības, ko ministrija ir saņēmusi saistībā ar domes priekšsēdētāja rīcību domes darbības laikā pēc 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanām,

ministrija, veicot juridisko pārbaudi, ir fiksējusi iespējamus pārkāpumus.

Ministrija ir konstatējusi, ka RS kapitāla daļu turētāja pārstāvis Ušakovs nav nodrošinājis RS pamatkapitāla palielināšanu tā, kā to sākotnēji lēmusi Rīgas dome. Tādā veidā, iespējams, pārkāpts Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, kas paredz, ka pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt tikai, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, kurā iekļauti pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumi. RS pašvaldības piešķirtos līdzekļus finanšu ieguldījumam iekļāvusi ieņēmumos, nesedzot sabiedrības zaudējumus. Ministrija pauž bažas, ka tādā veidā prettiesiski varētu būt samazināta pašvaldības manta.

Ušakovs varētu būt pārkāpis publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu, jo nav izdarījis attiecīgus grozījumus RS statūtos, lai kā krietns un rūpīgs saimnieks izvērtētu darījumu slēgšanu, kas pārsniedz noteiktu summu un var izšķiroši ietekmēt kapitālsabiedrības darbību.

Ušakovs, iespējams, nav nodrošinājis  patstāvīga lēmuma pieņemšanu par RS revidenta apstiprināšanu atbilstoši likumam, kurš nosaka, ka tikai dalībnieku sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumus par revidenta ievēlēšanu un atsaukšanu.

Ušakovs kā RS kapitāldaļu turētājs, iespējams, nav ievērojis likumā noteikto, ka dalībnieku sapulce var pieņemt lēmumus tikai tad, ja ir ievērots publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā paredzētā dalībnieku sapulces sasaukšanas kārtība, kā arī nav noskaidrojis Rīgas domes atbildīgo struktūrvienību viedokļus pirms lēmumu pieņemšanas.

Taujāta, kāpēc formulējumi iekļauj vārdu "iespējams", Pūces padomniece Agnese Vārpiņa Dienai uzsvēra, ka "ministrija pirms paskaidrojumu saņemšanas no Ušakova nevar izvirzīt attiecīgos apgalvojumus bez "iespējams". Ušakovam jāpaskaidro veiktās darbības -  to paredz likums par pašvaldībām."

Tāpat Ušakovs nav izsniedzis ministrijai RS uzdevumā SIA Ernst & Young Baltic sagatavotā neatkarīgas biznesa pārbaudes ziņojuma kopiju, RS atsevišķu iepirkumu un to rezultātā noslēgto līgumu juridisku izvērtējumu un iespējamo risku analīzes ziņojuma kopiju, lai gan likumā ir noteikts, ka ministrijai ir tiesības pieprasīt un saņemt jebkādu informāciju no domes priekšsēdētāja, kas attiecas uz viņa kompetenci, jo citādi ministrija nevar veikt pašvaldību pārraudzības funkciju, ko tai nosaka likums.

Ministrija ir arī konstatējusi iespējamos pārkāpumus citos ar RS nesaistītos lēmumos: domes priekšsēdētājs, visticamāk, nav ievērojis labās pārvaldības principu un vairākas likuma Par pašvaldībām normas Rīgas domes darba organizācijā un vadīšanā. 

Ārkārtas domes sēžu darba kārtībā iekļauts apjomīgs jautājumu skaits (pat 140 jautājumi vienā domes sēdē), sēdes sasauktas vēlā vakarā vai pat nakts laikā, kā arī atsevišķos mēnešos nav notikusi neviena kārtējā domes sēde. Tādējādi domes deputātiem netika nodrošināta iespēja savlaicīgi iepazīties ar domes sēdes darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem, kā arī  domes priekšsēdētāja darbība nebija vērsta uz to, lai sēdēs piedalītos pēc iespējas vairāk deputātu, nodrošinot izsvērta, pamatota lēmuma pieņemšanu visu rīdzinieku interesēs, kā arī visu politisko spēku iesaisti lēmumu pieņemšanā. Vienlaikus, vairākās sēdēs domes deputātiem, iespējams, netika sniegti visi ar lēmumprojektiem saistītie materiāli.

RD pārkāpj normatīvo aktu prasības daudzbērnu ģimeņu reģistrācijas procesā, konkrēti, Rīgas domes 2017. gada 23. maija lēmumā Nr.5290 Par Rīgas pilsētas pašvaldības daudzbērnu ģimeņu reģistru ietvertais nosacījums par obligātu ģimenes deklarāciju vienā adresē Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā neatbilst Bērnu tiesību aizsardzības likuma normām. Savukārt, neskatoties uz ilgstošu saraksti un kompetento institūciju aicinājumiem pārkāpumu novērst (Labklājības ministrija, Tiesībsargs, VARAM), domes priekšsēdētājs nav ierosinājis attiecīgā lēmuma mainīšanu.

Ministrija ir secinājusi, ka Rīgas pilsētas pašvaldība joprojām nav nodrošinājusi Atkritumu apsaimniekošanas likuma un Ministru kabineta noteikto Noteikumi par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju minēto prasību ieviešanu, kas, savukārt, ļoti būtiski var ietekmēt iespēju Latvijai noteiktajā termiņā līdz 2020. gadam nodrošināt atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai vai to pārstrādei. Ministrijas rīcībā esošā informācija liecina, ka nav nodrošinātas Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasības, proti, atbilstošā procedūrā nav izvēlēti atkritumu apsaimniekotāji un domes priekšsēdētājs nedara visu iespējamo, lai tiktu novērsts ilgstošs normatīvo aktu pārkāpums.

Pirms vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs pieņem jebkādu turpmāku lēmumu par Rīgas domes darba novērtējumu, ministram likums nosaka prasīt  tieši domes priekšsēdētājam sniegt rakstveida paskaidrojumus par konstatētajiem iespējamiem pārkāpumiem, tikai pēc šo paskaidrojumu saņemšanas, ministrs ir tiesīgs lemt par tālāku rīcību.