Raidījums: Dome faktiski jau izlēmusi - par iebraukšanu Rīgas centrā būs jāmaksā

Rīgas centrā ik dienu iebrauc un izbrauc simtiem tūkstoši automašīnu, veidojot sastrēgumus. Automašīnu rindas kavē sabiedrisko transportu, izplūdes gāzes piesārņo gaisu. Pašvaldības centieni atslogot ielas, "pārsēdinot" autobraucējus sabiedriskajā transportā, līdz šim cietuši neveiksmi. Sabiedriskais transports nav bijis tik ērts, lai pilsētnieki atteiktos no privātā transporta lietošanas ikdienā.

2020. gadā  Rīgas centrā sāksies Rail Baltica infrastruktūras būvniecība. Paredzēts norakt sliežu uzbērumu, pārbūvēt centrālo dzelzceļa staciju. Celtniecība ilgs aptuveni trīs gadus un pamatīgi ierobežos satiksmi. Domei steigšus jārīkojas, lai plānotu, kā organizēt satiksmi šajā laikā. Problēmas risināšanai piesaistīts slavens skandināvu pilsētu projektētājs Jans Gēls ar komandu. Viņa uzdevums ir izpētīt pilsētu un sagatavot risinājumus, kā Rīgas centru atslogotu no transporta un padarīt ērtāku cilvēkiem.

Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa) raidījumam uzskaita vairākas metodes, ar kurām varētu organizēt satiksmi Rail Baltica būvniecības laikā - ierobežot satiksmi ar zīmēm, samazināt joslu skaitu, risinājumi, kas saistīti ar autostāvvietu skaitu un cenu, kā arī noteikt iebraukšanas maksu.

Nekā personīga rīcībā ir informācija, ka pilsētas vadība jau ir izlēmusi -par iebraukšanu Rīgas centrā būs jāmaksā. Darba grupās un ierēdņu lokā spriež, ka nodeva, kas atturētu autovadītājus no tuvošanās Rīgas centram, ir pieci eiro. 

Pagaidām plāns tiek turēts slepenībā, jo pilsētā valdošā partija Saskaņa baidās, ka lēmums par maksas ieviešanu sakaitinās vēlētājus, tomēr laika līdz Eiropas dzelzceļa Rail Baltica būvniecībai vairs nav daudz, tāpēc priekšdarbi jau notiek.

Lai gan par maksas ieviešanu domē spriež no gada sākuma, par satiksmi un pilsētas attīstību atbildīgās Rīgas domes amatpersonas liedzas, ka tas jau ir izlemts. 

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks (Saskaņa) raidījumam apgalvo, ka viņa rīcībā tādas informācijas neesot. Savukārt Rīgas domes Attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs Armands Krūze skaidro, ka "2013. gada saistošajos noteikumos jau ir noteiktas iespējamās transporta iebraukšanas īpašā režīma zonas. Šajos dokumentos jau bija rakstīts, ka ir iespējams ieviest maksas iebraukšanu pilsētā. Par to sarunas jau iet kopš 2006. gada. Neviens no viņām nav atteicies, un skaidrs, ka jebkurā sarunā viņas iet. Bet lai mēs varētu runāt par kaut kādu iebraukšanu, kā jūs sakāt, noteikt kādu maksu [..], par to vēl ir pāragri runāt."

Lai gan domes vadība un vadošie ierēdņi slēpj savu nodomu, par to liecina plāni būvēt satiksmes uzraudzības punktus ielās, pa kurām var nokļūt centrā. Rīgas domes Satiksmes departaments ir izsludinājis konkursu par satiksmes uzraudzības punktu ierīkošanu 16 vietās. Konkursa nolikumam pievienotajā plānā redzams, ka ierobežota teritorija no Daugavas līdz dzelzceļa lokam ap Rīgas centru. Teritorijā iekļauts teju viss vēsturiskais centrs, Andrejosta, Skanstes ielas rajons, Brasa, Grīziņkalns.

Uzraudzības punktus būvēs pie katra no tiltiem vai dzelzceļa pārvadiem, par kuriem ir iespējams nokļūt Rīgā. Uz statīviem varēs uzstādīt arī automašīnu reģistrācijas sistēmu, lai var iekasēt maksu par iebraukšanu centrā, līdzīgi kā tas ir pie iebraukšanas Jūrmalā.

Par to, ka lēmums ieviest maksu ir jau pieņemts, liecina  arī tas, ka advokātu birojam Šķiņķis Pētersons ir pasūtīts izstrādāt saistošos noteikumus, kas regulēs maksas iekasēšanas kārtību.