Rīgas ostas termināļi jau uzsākuši pirmo vietējās izcelsmes graudu kravu pieņemšanu.
Konkurence graudu pārkraušanas segmentā ir ļoti liela gan starp Rīgas ostas termināļiem, gan ar termināļiem citās Latvijas un Baltijas valstu ostās, norāda uzņēmuma KS Terminal valdes priekšsēdētājs Ēriks Cešeiko. "Noliktavās pašreiz jau ievesti 8 tūkstoši tonnu rapša un 6,5 tūkstoši tonnu pārtikas kviešu. Kraušanu kuģos plānojam uzsākt augusta beigās, kad mūsu piestātnē tiks piekrauts pirmais kuģis ar 30 tūkstošiem tonnu labības produktu. Nevienam Latvijas graudu eksportētājam, kas vēlas sadarboties ar mūsu termināli, netiek atteikts. Mums svarīgs katrs klients, tādēļ cenšamies piemēroties jebkurām klientu prasībām," informē Cešeiko.
Arī otrā lielākā Rīgas ostas labības produktu termināļa SIA Port Milgravis izpilddirektors Aleksandrs Bovtrukevičs norāda, ka uzņēmums pilnā apmērā apkalpo klientus, kas šogad noslēguši līgumus ar termināli, kā arī ir gatavi pieņemt vēl papildus kravas. "Kopš 20. jūlija esam uzsākuši graudu pieņemšanu no Latvijas zemniekiem. Kopā mūsu termināļa astoņās graudu noliktavās varam pieņemt līdz 100 tūkstošiem tonnu graudu. No mūsu termināļa puses nepastāv nekādi ierobežojumi graudu pieņemšanas apjomos," saka Bovtrukevičs.
Pēdējo trīs gadu laikā - no 2016. līdz 2019. gadam graudu pārkraušanas apjomi Rīgas ostā katru gadu vidēji ir auguši par 17%. Sevišķi straujš graudu apjomu kāpums bija pērngad, kad ostas termināļos pārkrāva 2,07 miljonus tonnu graudu, sasniedzot pieaugumu par 33%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. 2019. gadā lielākie graudu pārkraušanas uzņēmumi bija Osta Lejasvoleri, kas pārkrāva 25% no ostā pārkrautā labības produktu apjoma, Alpha Osta – 18% un Port Milgravis – 13%, norāda brīvostā.
Ostas uzņēmumu 2020. gadā sniegtie dati rāda - kopējā Rīgas ostas graudu pārkraušanas jauda – visu uzņēmumu uzglabāšanas un pārkraušanas iespējas, - sasniedz pat 7,3 miljonus tonnu gadā. Tas nozīmē, ka Rīgas ostas uzņēmumiem vēljoprojām ir pietiekama neizmantota kapacitāte papildu labības produktu pārkraušanā un apstrādē.
Pērn lielākā daļa (66%) ostā saņemto graudu bija Latvijas izcelsmes. Labības produkti iekaro aizvien labākas pozīcijas arī tranzīta jomā. Pašlaik graudu kravas Rīgas ostā saņem pārsvarā no Lietuvas un Krievijas, tiek strādāts arī pie sadarbības ar Baltkrievijas un Ukrainas graudu piegādātājiem.
Latvijas zemnieku saražotie graudi no Rīgas ostas tiek eksportēti un ar kuģiem nonāk visdažādākajās pasaules valstīs. 2019. gadā puse no visām graudu kravām tika nosūtīta uz Nigēriju, bet labība sūtīta arī uz Ganu, Turciju, Dienvidāfriku, Sudānu, Libānu, Ēģipti un ostām Eiropas valstīs.
Lai optimizētu klientu izmaksas, arī graudu pārvadāšanai tiek izmantoti arvien lielāki un lielāki kuģi. Panamax tipa kuģu, kuru tilpnēs ietilpst ap 60 tūkstoši tonnu graudu, ātrai un efektīvai apkalpošanai pie termināļu piestātnēm nepieciešams ne tikai ātras un mūsdienīgas ostas iekārtas, bet arī pietiekamas graudu uzkrāšanas un glabāšanas kapacitāte. Tādēļ mērķtiecīgi tiek attīstīta arī lauksaimniecības produktu pārkraušanai un uzglabāšanai paredzētā infrastruktūra ostas uzņēmumos - termināļos izbūvētas jaunas, modernas graudu noliktavas, investēts jaunās tehnoloģijās un iekārtās.