Rekonstrukcijas rezultātā lielākā pils daļa funkcionāli un vizuāli atjaunota, ierīkojot tajā mūsdienu vajadzībām atbilstošu infrastruktūru un telpas muzeja vajadzībām, atklāšanas pasākumā sacīja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Restaurācijas un atjaunošanas procesā meklēti iespējami labākie risinājumi viduslaiku elementu izcelšanai un atjaunošanai, noņemot daudzu vēlāko gadsimtu uzslāņojumu. Šādā veidā ticis izcelts telpu sākotnējais tēls. Telpu oriģinālais izskats maksimāli ņemts vērā, atjaunojot pagrabstāvu, kā arī divas galvenās restaurētās un muzeja vajadzībām pielāgotās telpas - kapelu un svētku ēdamzāli jeb remteri.
Griškevičs sacīja, ka Rīgas pils Konventa pārbūves un restaurācijas darbu galvenais mērķis bija vēstures mantojuma saglabāšana un mūsdienīgu muzeja telpu izveide.
Projektā īpaši piedomāts pie ilgtspējīgas būvniecības un restaurācijas principiem, pēc iespējas izmantojot otrreizējai pārstrādei būvdarbu laikā atgūtos būvmateriālus.
Kā piemērus Griškevičs minēja no koka sijām izgatavotos solus, no jumta kapara izgatavotās muzeja informācijas stendu letes un suvenīra veikala mēbeles, otrā stāva telpās ieklāto restaurēto dēļu grīdu, izgatavotos koka solus, restaurētās vēsturiskās durvis un logus.
Griškevičs piebilda, ka jau pavisam drīz Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) varēs atgriezties savā vēsturiskajā mājvietā.
Kultūras ministre Agnese Logina (P) uzsvēra muzeju nozīmi valsts identitātes veidošanā un stiprināšanā, un sacīja, ka katra reize, kad tuvojas kāda muzeja atgriešanās īstajās, vēsturiskajās mājās, ir svētki gan muzeju nozarei, gan Kultūras ministrijai, gan visai sabiedrībai kopumā.
Rīgas pils kopš 1920.gada ir LNVM vēsturiskā mājvieta. Atjaunotās pils telpas muzejs sāks apdzīvot 2024.gada otrajā pusē ar pasākumu programmu, kam sekos jauno ekspozīciju iekārtošanas posms. Pilnvērtīgu darbību Rīgas pilī LNVM sāks 2025.gada otrajā pusgadā ar moderni veidotām trim jaunām pastāvīgajām ekspozīcijām un atklāšanas izstādi.
LNVM direktors Arnis Radiņš skaidroja, ka muzejā rīcībā nonāk Konventa atjaunotais dienvidu korpuss, kas pavērs kvalitatīvi jaunas iespējas sabiedrībai izzināt Latvijas vēsturi.
Projekta kopējais budžets ir gandrīz 26 miljoni eiro. VNĪ vadībā Rīgas pils Konventa pirmās un otrās kārtas būvdarbus, ieguldot Kultūras ministrijas piesaistīto valsts budžeta un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu, veica AS "LNK Industries". Rīgas pils Konventa atjaunošana tika veikta pēc pilnsabiedrības "Rīgas pils Konventa projekts" izstrādātā būvprojekta. Būvuzraudzību veica SIA "Būvalts". Projekts pabeigts 2023.gadā, un telpas ekspluatācijā nodotas 2023.gada 4.decembrī.
Projekts tika finansēts no Kultūras ministrijas piesaistītā ERAF finansējuma un valsts budžeta finansējuma.