Partija nav lēmusi, bet izskatās, ka nākamos četrus gadus strādāšu Rīgā.
Tātad nav pamata bažām, ka pēc gada jūs atstāsiet domi?
Man ir plāns nākamos četrus gadus strādāt Rīgā.
Vai pirms vēlēšanām neparedzējāt Saskaņas centra uzvaru vēlēšanās, ja paziņojāt, ka būsiet nākamais Rīgas mērs?
Šīs vēlēšanās bija pārbaudījums daudzām partijām. Rīgas vēlēšanas vienmēr ir bijušas pielīdzinātas nacionālajām vēlēšanām. Man šķiet, ka mūsu partija ir sasniegusi labu rezultātu. Tas, ka Saskaņas centram šis atbalsts bija tika liels, manuprāt, bija pārsteigums ļoti daudziem. Visi rēķinājās, ka viņiem būs 20 — 25%, bet tas, ka bija 34%, tas tikai parādīja to, ka daudzi vēlētāji ir konsolidējušies ap šo partiju. Arī mums nav pamata bēdāties par rezultātiem, jo ir vairāk kā 15% un man ir 27 800 plusiņi, kas ir ielikti — tas ir par 2,7 reizēm vairāk nekā man iepriekšējās vēlēšanās Rīgā. Kārtis salikās tā kā salikās. Mēs esam vienojušies par sadarbību ar Saskaņas centru. Es būšu vicemērs, un tie solījumi par konkrētiem projektiem un darba vietām paliek spēkā, un es centīšos to visu realizēt kā vicemērs.
Kurā brīdī, stundā jūs sapratāt, ka mērs būs Ušakovs?
Saskaņas centrs bija gatavs atbalstīt arī mani kā mēru. Šo lēmumu pieņēmu es pats, lai nerastos kādas bažas un pārmetumi, kāpēc Šlesers neļāva vadīt Rīgu Saskaņas centram, kuram bija tik liels atbalsts. Uzskatīju, ka man ir jāpiekāpjas, lai nebūtu iemesls pārmest kaut ko šajā grūtajā laikā, kurā būs jādzīvo Rīgas pašvaldībai. Šīs modelis nodrošinās arī daudz lielāku vienotību Saskaņas centrā. Tie pārmetumi, ka Šlesers ir ieinteresēts Saskaņas centru sašķelt, ir bijuši nepamatoti. Tieši šis žests, ko esam izdarījuši SC virzienā, ir labākais apliecinājums tam, ka esam ieinteresēti, lai 38 balsis būtu vienotas nākamo četru gadu laikā. Krīze, kas skar arī Latviju, nebeigsies pusgada, vai gada laikā. Tā būs vismaz divus, trīs gadus un mums ir nepieciešams vienots darbs, nevis deputātu staigāšana no vienas partijas uz otru.
Vai līdz ar to jūs jūtaties noņēmuši arī aizdomas, kurš kuram ir samaksājis…
…es nemaz negribu komentēt šīs spekulācijas. Kļūt par Rīgas domes priekšsēdētāju nav lielākais bonuss, ko var saņemt politiķis. Tā ir ārkārtīgi liela atbildība un spiediens uz konkrēto cilvēku. Esmu teicis Saskaņas centram un Nilam Ušakovam, ka amats būs ārkārtīgi smags viņam kā cilvēkam, kuram līdz šim administratīvā darbā pieredze nav bijusi tik liela. Taču esmu apsolījis, ka es viņu atbalstīšu. Nebūs tā, ka stāvēšu malā un skatīšos, cik grūti ir Ušakovam. Nav citas izejas šajā krīzes laikā. Mēs šajā tandēmā strādāsim.
Jūs atzīstat, ka faktiskais Rīgas galva būsiet jūs, nevis Ušakovs?
Šajā tandēmā mēs arī pieņemsim lēmumus. Ne jau divi cilvēki pieņems lēmumus, bet 38 cilvēki. Būs šīm divām partijām jāpieņem lēmumi pēc consensus principa. Nebūs tā, ka kāds partneris dominēs par otru. Mēs sadalīsim atbildību. Ušakovs ir teicis, ka ekonomiskais bloks būs Šlesera pārraudzībā. Taču man būs jādomā arī par sociālajām lietām un Ušakovam, atbildot par sociālajiem jautājumiem, būs jādomā, kā klājas ekonomiskajā blokā. Mana pieredze būs ārkārtīgi svarīga.
Vai nav riskanti Saskaņas centram uzticēt atbildību par izglītību?
Kur te ir problēma?
Apvienības ideoloģija, pieeja izglītības politikai.
Izglītības politiku nosaka likumdevējs. Šīs spekulācijas, ka Rīgas dome var kaut ko mainīt, ir nepamatotas. Pašvaldība pati neko nevar mainīt. Jautājumos, kurš krāsos un siltinās skolas, remontēs sporta zāles un pļaus zāli pie skolām, nav tik liela nozīme, kādā valodā cilvēks runā.
Kad sāksies pārmaiņas Rīgas Centrāltirgū, kuras pieteicāt pirms vēlēšanām?
Tas notiks ārkārtīgi ātri, bet tas notiks pa etapiem. Nebūs tā, ka mēs aizvērsim Centrāltirgu. Jāiepazīstas ar saslēgtajiem līgumi. Taču Rīgas dome var noteikt standartu un kvalitāti, kāda ir jānodrošina tirgū. Līdz ar to daudziem nomniekiem būs problēma to nodrošināt. Paviljoni varētu tikt slēgti ciet daļēji. Vienā pusē notiks rekonstrukcija, otrā — bizness turpināsies. Mēs nevaram tirgu aizvērt apmeklētājiem. Kad viena daļa būs pabeigta, ķersies pie otras daļas.
Kā izpaudīsies domes administratīvā aparāta samazināšana?
Tiek gatavoti priekšlikumi, bet optimizācija notiks, jo ievērojami jāsamazina finanšu resursi. Mums ir arī jāmazina birokrātija. Tiem ierēdņiem, kas paliks strādāt, būs jādod lielākas pilnvaras pieņemt daudzus lēmumus. Nevar būt tā, ka viens ierēdnis atbild par vienu lietu, otrs — par otru…un cilvēkam pēc saskaņojuma ir jāskraida pie vairākiem ierēdņiem. Beigās viena ierēdņa dēļ, kas nevēlas kaut ko saskaņot, tiek apstādinātas investīcijas un projekti.
Kas notiks ar darbiniekiem, kurus izraudzījās tās partijas, kas vairs nav pārstāvētas Rīgas domē?
Viņi tiks vērtēti pēc profesionālās pieredzes. Partijas piederība būs otršķirīga. Atrašanās vienā vai otrā partijā nav jāuztver par noziedzīgu rīcību. Mēs esam demokrātiska valsts.
Kuri cilvēki, kas ar jums bija kopā Satiksmes ministrijā, strādās arī Rīgas domē?
Rīgas domē strādās tie cilvēki, kas ir ievēlēti un, kas kandidējuši vēlēšanās. Tie, kas startējuši vēlēšanās un parādījuši sevi no labās puses, arī tiks izvērtēti pat, ja viņi neiekļūst domē.
Jūs domājat tos, kuri sarakstā palika aiz svītras?
Arī viņi tiks izvērtēti. Atšķirībā no Saeimas pašvaldībās ievēlētie deputāti var turpināt savu darbu profesionāli tur, kur strādājuši iepriekš. Tāpat viņi var veikt vienu, vai otru darbu Rīgas domes sistēmā.
Vai Ģirts un Lauris Dripes strādās domē?
Ģirts Dripe strādāja jau visā priekšvēlēšanu laikā [prese sekretārs]. Par visiem pārējiem mēs skatīsimies. Katram cilvēkam ir kaut kādi savi plāni. Tas, ka cilvēki ir strādājuši pie manis Satiksmes ministrijā, nekādā gadījumā negarantēs viņiem iespēju strādāt Rīgas domē. Primāri izskatīšu cilvēkus no tās, komandas, kas bija priekšvēlēšanu laikā un nodrošināja partijai panākumus vēlēšanās.
Vai tiks mainīti Rīgas priekšpilsētu izpilddirektori?
Mēs izvērtēsim visas struktūras. Neizslēdzu iespēju, ka notiks reorganizācija un priekšpilsētas var tikt apvienotas, lai mazinātu izdevumus. Kāds var tikt atlaists, apvienojot esošās struktūras, mazinot pārvaldes aparātus.
Pirms un arī pēc vēlēšanām jūs teicāt, ka domē būs jāstrādā visiem domē ievēlētajiem politiskajiem spēkiem. Kas ir mainījies?
Sāksim ar to, ka es neesmu mērs. Ja es būtu mērs, tad es rīkotos, iespējams, nedaudz savādāk.
Kā citādāk jūs rīkotos?
Savādāk. Taču ir jārespektē vēlēšanu rezultāti, kur 38 balsis ir divām partijām. Tas, kas mainīsies, tā ir attieksme. Prezidijā netiks deleģēta lielākā daļa no koalīcijas, bet būs pa pārstāvim no katras frakcijas. Mēs ieklausīsimies opozīcijā, dosim viņiem lielāku iespēju ietekmēt lēmumus. Mēs prezidiju aktivizēsim kā struktūru, kurai būs liela nozīmē. Jaunā laika un Pilsoniskās savienības pārstāvjiem būs iespēja ietekmēt lēmumus vistiešākajā veidā. Mums būs svarīgi saņemt atbalstu no visiem tam, ko dara divas vadošās partijas.
Jaunais laiks ir premjera partija. Vai nebija tomēr lietderīgi to iesaistīt domes darbā?
Es neesmu pārliecināts, ka Jaunais laiks ilgi būs premjera partija. Tas vēlētāju mandāts, kas ir dots Rīgā ievēlētajām partijām, ir nopietnāks nekā mandāts, kas ir valdošās koalīcijas partijām. Un tā ir lielākā problēma. Ja trīs no šīm partijām Rīgā nav saņēmušas atbalstu, un Jaunais laiks ir kļuvis par pastarīti — mazāko domē pārstāvēto partiju, tad nevar runāt, ka viņiem ir spēcīgs mandāts. Ja viņi mēģinās atspēlēties un radīt problēmas Rīgai, kā viņi jau ir ieplānojuši, tad mēs karosim. Ja viņi gribēs izrēķināties un būs pieteikts karš Rīgai, tad esam gatavi kara apstākļiem. Es tomēr ceru, ka valdībai būtu jādemonstrē konstruktīvisms.
Pirms vēlēšanām LTV radījumā 100.pants atzināt, ka jums nav laika apmeklēt teātri. Rīgas domes vadība parasti saņem ļoti daudz ielūgumus uz kultūras pasākumiem. Vai jūs tiem atsauksieties?
Man prasīja par teātriem. Pēdējais pasākums, ko es ar bērniem biju apmeklējis, bija balets Sniegbaltīte un septiņi rūķīši.
Kuri būs tie cilvēki no koalīcijas, kas domē atbildēs par kultūras un mākslas dzīvi?
Galvenā figūra ir un paliek mērs. Mūsu partija deleģēs cilvēkus, kas piedalīsies aktīvi kultūras dzīvē. Mēs centīsimies meklēt risinājumu, kā varam kultūras pasākumus izmantot pilsētas tēla stiprināšanai un biznesa attīstībai. Man rada bažas informācija, ka it kā septembrī ekonomisko apstākļu dēļ varētu būt neplānots pārtraukums Operai, kurā nebūs izrādes. Es uzskatu, ka Opera var veicināt ārvalstu tūrismu Latvijā. Ir diezgan grūti pārdot biļetes uz teātra izrādēm, kuras notiek latviešu valodā. Balets ir tas, ko mēs varam piedāvāt starptautiskajai publikai. Es gribētu, lai Opera tiek izmantota aktīvāk, lai mēs iesaistām aviokompānijas, kas varētu tirgot biļetes uz Operas pasākumiem — lai cilvēki atbrauktu uz izrādi Rīgā. Pie reizes pavakariņo, pastaigājas pa Vecpilsētu. Kultūras pasākumi jāorganizē, vienlaikus piesaistot ārvalstu māksliniekus, lai viņus brauktu klausīties nevis uz Vīni, bet uz Rīgu. Mums nāksies vairāk skatīties uz šīm lietām no biznesa aspekta. Mēs esam runājuši ar tūrisma nozares pārstāvjiem, ka rudenī varētu noorganizēt nedēļu ilgu festivālu septembrī, piesaistot ārvalstu tūristus. Mēs esam domājuši, ka tas varētu notikt, piemēram, Spilves lidlaukā, kur ir skrejceļš. Tur varētu uzstādīt estrādi, uzstātos mūsu un ārvalstu mākslinieki. Ir jādomā radoši. Mums ir daudz garšīgas šokolādes, bet mēs to neesam iepakojuši. Mūsu gadījumā, pasakot vārdu «šokolāde» un, ka tā ir garšīga, ir par maz. Rīgai būs jādomā, kādā veidā iepakot tās lietas, kuras ir pārdodamas starptautiskajā līmenī. Katrs ārzemnieks, kas brauks uz šejieni, stiprinās mūsu ekonomiku. Rīga nav piesaistījusi mērķauditorijas uz konkrētiem pasākumiem.
Vai iecerēts kaut ko mainīt naktsklubu darbībā?
Viennozīmīgi. Būs jāizvērtē Rīgas naktsklubi, jānodrošina lielāka kontrole, lai nebūtu tā, ka pilsētas centrā tiek veicināta prostitūcija. Taču to nevar izdarīt viena gada laikā.
Kādus pasākumus esat iecerējis, lai pār domi vairs nebūtu korupcijas ēna. Kā to novērst?
Mēs sadarbosimies ar Korupcijas apkarošanas un novēršanas biroju domes vadības līmenī, izveidojot birokrātijas apkarošanas centru. Korupcijas bieži saistīta ar ierēdņu patvaļu un nesaprotamo sistēmu, kā tiek pieņemti lēmumi. Būs skaidri pateikts — ja kāds no domes ierēdņiem kādam prasa maksu, mēģina izspiest kukuli vai kā, tad pie mēra — šajā gadījumā pie Nila Ušakova — ir jābūt birojam, uz kuru var piezvanīt un pateikt, ka ir problēmas. Nevis tur arestēt daudzus cilvēkus, bet, lai tiem, kas strādā, nebūtu pat vēlme kaut kādā veidā no kāda kaut ko izspiest.
Nebūs kaut kāda mistiska komisija, kas kaut ko vērtēs, bet būs telefons, uz kuru varēs piezvanīt un pateikt, ka ierēdņi rada problēmu. Uzreiz domes vadībai mēra līmenī ir jāreaģē. Tur notiks cieša sadarbība ar KNAB un domāju, ka tas būs daudz efektīvāk, nekā līdz šim. Lielākā problēma ir bijusi tā, ka daudzi lēmumi tikuši bremzēti un tad cilvēkam šķiet — ja viņš pats nevar atrisināt šo jautājumu, tad viņam kādam ir jāmaksā, lai tas jautājums tiek atrisināts.
Kā panāksies atklātību vicemēra atbildības jomās, lai kādam nerastos aizdomas, ka kaut kas notiek Šlesera, vai viņa biznesa partneru interesēs?
Tādas aizdomas var novērst tikai ar darbiem, parādot konkrētu rīcību. Maksimāli informēsim sabiedrību par pieņemtajiem lēmumiem. Taču jāsaprot, ka investori vairs nestāv rindā. Es personīgi būšu spiests braukt uz ārzemēm un meklēt investorus, lai viņi vispār uz Latviju atbrauktu. Tas negatīvisms, kas iet pār Latviju, atbaida daudzus nopietnus investorus. Ir bezjēdzīgi organizēt kaut kādus konkursus, ja mēs zinām, ka neviens vispār šodien nepieteiksies. Būs jādomā, kā stimulēt biznesu. Būs jādomā par kaut kādām atlaidēm. Pašvaldības galvenais nodoklis ir iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Jo vairāk darba vietas radām Rīgā, jo vairāk iekasējam.
Lūdzu konkretizējiet vēlreiz ideju par iedzīvotāja ienākuma nodokļa pārdali no Rīgā strādājošajiem, kas dzīvo Pierīgas novados.
Situācija ir jāmaina. Nodokli mēs varētu sadalīt 50 uz 50 [50% pašvaldībai, kurā deklarēta dzīves vieta, 50% — pašvaldībai, kurā strādā]. Tas attiecas uz visu Latviju, lai katra pašvaldība būtu ieinteresēta radīt pēc iespējas vairāk darba vietu. Lai nebūtu satelīta pašvaldības, kuras atrodas blakus kādai lielai pilsētai kā mazs guļamvagons. Ja jūsu cilvēki brauc uz mūsu pilsētu strādāt, tad puse nodokļa paliek mūsu pilsētā, puse — guļamvagonā.
Jums pirms vēlēšanām bija ideja apvienot, vai tuvināt Rīgu un Jelgavu, bet laikam vēlēšanās neguvāt tik labus panākumus, lai to izdarītu?
Jelgavā situācija ir nedaudz sarežģīta. Tur ir divi līderi un neatkarīgi no tā, kurš gūs virsroku, tur izdevīgāk sadarboties. Rīgai vajadzētu sadarboties ar Jelgavu kā industriālu pilsētu. Ar Jūrmalu būtu svarīgi sadarboties tūrisma jomā, organizēt dažādus pasākumus, jo starp Rīgu un Jūrmalu atrodas lidosta.
Ko jūs vēlētos redzēt Jūrmalas mēra amatā?
Jāpagaida. Tur nevienai partijai nav spīdoši rezultāti. Desmit partijas pārvarējušas 5% — tā būs Jūrmalas nelaime. Līdz ar to nekas labs tur nākamo četru gadu laikā droši vien, ka nebūs, ja vien šīs partijas nekonsolidēsies.
Vai jūs neplānojat iesaistīties Jūrmalas mēra izvēlē?
Jūrmala pēc būtības jau ir diezgan attīstīta pilsēta, salīdzinot ar citām Rīgas piepilsētām. Taču, kā panākt, lai Jūrmalas iedzīvotājiem būtu vienādas intereses — gan tiem, kas dzīvo Lielupē, gan tiem, kas dzīvo Slokā un Kaugurus, kur ir lielākā daļa vēlētāju. Tās ir dažādas auditorijas. Kad mēs runājam par Jūrmalu, bieži runājam par Jūrmalu no Lielupes līdz Vaivariem. Taču tur ir vairāki kandidāti [uz domes priekšsēža amatu]. No mūsu partijas ir ievēlēts domes izpilddirektors Gatis Truksnis. Viņš varētu būt kompromisa figūra, no profesionālajiem kritērijiem visvairāk atbilst. Viņš nav bijis politiski angažēts. Taču par to būs jāvienojas vismaz piecām partijām.
Jūrmalā jums top arī dzīves vieta, mājas būvniecība ir pievērsusi uzmanību ar koku izciršanu.
Es ļoti atvainojos. Šis detālplānojums manā teritorijā ir apstiprināts likumīgā veidā, ir notikusi publiskā apspriešana. Ja runājam par kokiem, tad tajā vietā, kur plānots būvēt manu māju, lielākā daļa ir lapu koki. Veci lapu koki. Būtu ļoti dīvaini, ja es mēģinātu kaut kādā veidā izcirst skaistās Jūrmalas priedes. Šajā teritorijā skaistākās priedes paliek neskartas. Tā vieta, kur plānoju būvēt māju, ir izvēlēta tā, lai pēc iespējas mazāk tiktu skarti kvalitatīvi koki. Lai attīstītu šo teritoriju, es iestādīšu vairākus simtus dažādu stādiņu — kokus, krūmus, kas dos Jūrmalai labāku skatu. To koku vietā, kas tiks nogriezti, būs simtiem jaunu koku, ko es nodrošināšu kā šīs zemes īpašnieks. Tagad tā ir degradēta teritorija ar vecu atpūtas kompleksu, kur ir veca ēdnīca. Jūrmalā vēl ir simtiem šādu graustu. Ja kāds uzskata, ka šo graustu vietā, uzbūvējot vienu mūsdienīgu māju, Jūrmala tiek iznīcināta, esmu gatavs ar šiem cilvēkiem klātienē tikties — arī manā teritorijā. Vai viņi tiešām grib, lai tas ir kārtējais piemineklis, kur jāuzliek zīme, ka to mēs aizsargāsim no padomju laikiem. Man šķiet, ka tā ir skaudība — kā tad tā, ka padomju laikā mēs visi bijām vienādi, bet tagad kādam ir kaut kas drusku vairāk. Tā demokrātiska valsts attīstīties nevar. Lai kā dažiem kapitālisms nepatīk, nekas labāks par kapitālismu nav izdomāts.
Varbūt pēc četriem gadiem kandidēsiet uz Jūrmalas domi?
Tādu plānu man nav. Jūrmala ir jauka vieta dzīvošanai, bet tā ir un paliek mazpilsēta. Tā ir un paliks Rīgas guļamvagons. Padomju laikā cilvēkiem bija tikai dažas vietas — Jalta un Soči, vai mūsu Jūrmala —, kur braukt atpūsties. Tagad šādu vietu ir ļoti daudz.
Ir vairāki minējumi, kāpēc atteicāties no pretenzijām uz mēra amatu. Vai tas nav saistīts arī ar to, ka tiesībsargājošo iestāžu uzmanība ir pievērsta jūsu iepriekšējai darbībai satiksmes ministra amatā.
Katras vēlēšanas ir kā lakmusa papīrs. Pirms katrām vēlēšanām baumo, kāds saka, ka tiesībsargājošās iestādes kaut ko darīs. Ja būtu kaut mazākais iemesls kaut ko pārmest Šleseram, tad pēdējo desmit gadu laikā tas būtu noticis. Tā ir politiskā retorika.
KNAB ir ierosinājis kriminālprocesu par Ryanair ienākšanu Rīgā.
Ja kāds var pateikt, ka esmu nodarījis kaitējumu lidostas attīstībai, jo esmu ieviesis atlaide, tad jau mums vajadzētu iesēdināt visus veikalniekus, kas taisa atlaides. Tad tā arī ir negodīga konkurence. Ja kāds uzskata, ka atlaide ir noziegums, tad es uzskatu, ka cilvēkiem nav izpratne par kapitālismu. Mums bija jārada apstākļi, lai piesaistītu tūristus Rīgai. Šodien Lietuva ir iznīcināta kā valsts, kura ir palaidusi garām iespēju attīstīt aviāciju. Taču mēs ar Viļņu un Tallinu bijām pilnīgi vienādā starta pozīcijā. Tāpat kā Tallinai ir attīstīta jūras osta un mēs esam uz mūžīgiem laikiem no viņiem atpalikuši. (..) Ja mēs salīdzinām Rīgas lidostu ar Tallinu un Viļņu, tad mēs esam izcili attīstījušies.
Ja Nils Ušakovs kļūs Rīgas mērs, viņš varētu piedalīties 9.maija pasākumos pie Uzvaras pieminekļa. Kā jūs to vērtētu un varbūt pats arī esat gatavs piedalīties?
Nu 9.maija pasākumos es nekad neesmu piedalījies un arī nepiedalīšos. Man ir liels respekts pret Otrā pasaules kara laikā bojā gājušajiem, jo daudzi cilvēki kļuva par ķīlniekiem karam starp nacistisko Vāciju un komunistisko Padomju Savienību, un tie cilvēki nav vainīgi.
Taču, kā varētu uztvert Rīgas mēra piedalīšanos šajā pasākumā?
Viens ir atdot godu bojā gājušajiem, bet Latvijai karš nav beidzies 1945.gadā… Mēs pret savu gribu tikām iekļauti Padomju savienībā. Tagad 14.jūnijā bija represēto diena, kurā es vienmēr esmu piedalījies un turpināšu piedalīties, jo tā ir mūsu tautas traģēdija. Ir jāapzinās, ka 50 gadus esam dzīvojuši citā sistēmā un daudzi krievvalodīgie dzīvo citā informatīvā telpā. Ir svarīgi nepolitizēt šos datumus. Ar šiem datumiem — tā būs viņa izšķiršanās, lai rīdzinieki Nilam Ušakovam nepārmestu. Man ir radies priekšstats, ka viņam ir interese rīdziniekus vienot.
Vai Rīga nepazaudēs savu latvisko seju?
Rīga ir bijusi daudznacionāla. Ja kāds to nav pamanījis, tad viņš ir dzīvojis slēgtā telpā. Ir svarīgi neradikalizēt situāciju, bet strādāt kopā. Tas, ka LPP/LC ir koalīcijā, ir garants tam, ka mēs tās latviskās vērtības turpināsim nostiprināt, bet mēs ļausim arī attīstīties citām kultūrām. Arī Ušakova kungam nāksies atrast šo līdzsvaru, lai parādītu, ka viņš ir mērs visiem Rīgas iedzīvotājiem. Tā būs viņa izšķiršanās, kādā veidā to parādīt, lai visi rīdzinieki — gan tie, kas ir balsojuši, gan tie, kas nav balsojuši — noticētu, ka viņš ir visas Rīgas mērs. Cik tas būs atkarīgs no manis, es viņu atbalstīšu un centīšos palīdzēt, lai mēs kopā varētu Rīgu vadīt.